ES notikumu TOP3: Domstarpības ar Ungāriju, zaļais kurss un straujāka ekonomikas atlabšana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Eiropas Savienība (ES) kārtējo reizi nonākusi nopietnās domstarpībās ar Ungāriju. Šoreiz Briseles sašutumu izsaucis Ungārijā pieņemtais likums, kas aizliedz homoseksualitātes popularizēšanu bērnu un jauniešu vidū. ES arī turpina virzību pretī savam galvenajam mērķim – zaļākai saimniekošanai un klimatneitralitātei. To nevarēs sasniegt tikai ar publiskiem līdzekļiem, tāpēc Eiropas Komisija cer piesaistīt privātās investīcijas. Bet šādus ieguldījumus būs vieglāk piesaistīt, ja ekonomika straujāk atkopsies no Covid-19 pandēmijas. Šonedēļ publicētie jaunākie ES ekonomikas rādītāji liecina, ka bloka tautsaimniecība atgūstas labāk, nekā cerēts.

ES notikumu TOP3
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Domstarpības ar Ungāriju

"Mēs nevaram stāvēt malā, kamēr atsevišķas valstis pasludina sevi par zonām, kas ir brīvas no LGBT. Eiropa nekad neatļaus uzspiest kauna zīmi atsevišķiem mūsu sabiedrības locekļiem viņu partneru, vecuma, etniskās izcelsmes, politisko viedokļu vai reliģisko uzskatu dēļ. Mēs nedrīkstam aizmirst vienu lietu: kad mēs iestājamies par atsevišķām mūsu sabiedrības daļām, mēs iestājamies par sabiedrības brīvību kopumā," sacīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Fon der Leiena šonedēļ asi kritizēja Ungārijas jauno likumu, kas aizliedz bērniem līdz 18 gadu vecumam piekļūt izglītojošiem materiāliem, filmām un televīzijas raidījumiem, kuros ir atainota homoseksualitāte un dzimuma maiņa.

EK vadītāja uzskata, ka Ungārijas likums ir apkaunojošs un pretrunā ar ES vērtībām. Viņa brīdināja, ka Brisele varētu vērsties ar tiesiskām sankcijām pret Budapeštu, ja tā neatteiksies no likuma.

EK var uzsākt pārkāpuma procedūru pret Ungāriju par ES likumu neievērošanu. Tas var novest pie Ungārijas iesūdzēšanas ES Tiesā un naudassoda piemērošanas.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir paziņojis, ka viņa valdība likumu neanulēs.

Eiropas Zaļais kurss

"Šodienas priekšlikumi palīdz palielināt mūsu ambīcijas, tāpēc finanšu sistēma pilnībā iekļaujas Eiropas Zaļajā kursā un klimata neitralitātes mērķos, kas jāsasniedz līdz 2050. gadam, vienlaikus pārliecinoties, ka mums ir kārtīga un taisnīga pāreja, lai to sasniegtu. Stratēģija arī izveidos iekļaujošāku ilgtspējīgu finanšu sistēmu. Tāpēc mēs pētām videi draudzīgas hipotēkas un videi draudzīgus aizdevumus. Mēs vēlamies panākt, lai ar mums būtu vairāk valstu, jo patiesība ir tāda, ka Eiropa viena pati neatrisinās klimata krīzi," teica ES finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgus komisāre Mareida Makginesa.

Viņa šonedēļ kopā EK viceprezidentu Valdi Dombrovski prezentēja plānu, lai sekmētu privātā sektora ieguldījumus ilgtspējīgos projektos un palīdzētu bloka dalībvalstu valdībām finansēt pāreju uz zaļo kursu.

EK ir aprēķinājusi, ka tuvākajā desmitgadē ik gadu Eiropai būs nepieciešams ieguldīt papildu 350 miljardus eiro, lai tikai enerģētikas sektorā sasniegtu mērķi – līdz 2030. gadam samazināt CO2 izmešu daudzumu par vismaz 55%.

Brisele apzinās, ka ar publiskā sektora ieguldījumiem nepietiks, lai to sasniegtu, tāpēc tā gatavojas piesaistīt privātos līdzekļus. Tāpēc tiks radīts izdevīgs regulējums, kas stimulēs privātos ieguldījumus.

Tādējādi nākamajos desmit gados ES cer piesaistīt vismaz triljonu eiro.

Straujāka ekonomikas atkopšanās

"Sekmīgi Covid-19 ierobežošanas pasākumi un straujāki vakcinācijas tempi ir palīdzējuši samazināt jaunu inficēšanās gadījumu skaitu, bet tas ir ļāvis pakāpeniski atvērt ekonomiku, arī pakalpojumu sektorā. Divi faktori – labāki ekonomikas rādītāji gada pirmajā ceturksnī un straujāka ekonomikas atvēršanās – sekmē ekonomikas atkopšanos ES. Vakcinācijas kampaņas visā ES pieņemas spēkā – līdz šim vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu ir saņēmuši vairāk nekā 62% pieaugušo, bet 45% pieaugušo ir pilnībā vakcinējušies. Tas ir ļāvis ES samazināt atpalicību no ASV un Lielbritānijas, kur vakcinācija sākās straujākos tempos," norādīja ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.

Viņš šonedēļ nāca klajā ar jaunākajām prognozēm par ES ekonomikas izaugsmi. Tās liecina, ka šogad bloka iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 4,8%, bet 2022. gadā – par 4,5%. Iepriekš EK prognozēja, ka IKP šogad palielināsies par 4,2%.

Straujāka ekonomiskā atkopšanās ir saistīta galvenokārt ar vakcināciju pret Covid-19 un efektīvu rīcību, lai samazinātu vīrusa izplatību. Tā rezultātā ir pieaugusi iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte.

Vēl viens faktors, kas veicinās ES tautsaimniecības atkopšanos, būs šim mērķim izveidotais palīdzības fonds. Sagaidāms, ka jau tuvākajos mēnešos dalībvalstis varētu sākt saņemt līdzekļus no šī fonda.

Diemžēl neskaidrību rada Covid-19 vīrusa delta varianta straujā izplatīšanās, kura dēļ dalībvalstīm var atkal nākties pastiprināt ierobežojumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti