Apspriež ES vienotu Covid-19 potēšanas sertifikātu
“Pasažieru lokācijas formas palīdz dalībvalstīm novērtēt ieceļošanas riskus, kā arī palīdz izsekot pasažieru kontaktus. Eiropadome ir piekritusi strādāt pie šāda vienota digitāla instrumenta izstrādes. Darbs patiesībā turpinās jau kopš jūlija, lai tiktu ieviesta vienota sistēma. Pilnā apjomā notiek darbs pie platformas, kurā varētu notikt datu apmaiņa starp dažādu dalībvalstu pasažieru lokācijas sistēmām. Mērķis ir veicināt datu apmaiņu starp dalībvalstīm, tādējādi palīdzot izsekot arī pārrobežu kontaktus. Katrai dalībvalstij būs piekļuve tikai tās datiem, protams, pilnībā ievērojot piemērojamās datu aizsardzības normas,” paziņoja Eiropas Komisijas pārstāvis Kristians Vigands.
Laikā, kad arvien lielāks skaits cilvēku Eiropas Savienībā saņem vakcīnas pret Covid-19, daudzi eksperti joprojām uzsver, ka piesardzības pasākumi ir jāievēro arī turpmāk.
Arī darbs pie pasažieru lokācijas formu sistēmu apvienošanas turpinās. Tāpat turpinās diskusijas par vienota vakcinācijas sertifikāta izveidi, kuru ierosinājis Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis, tādējādi cenšoties veicināt ceļošanu bloka ietvaros un cerot arī uz veiksmīgāku nākamo tūrisma sezonu Grieķijā.
Šo jautājumu ir paredzēts apspriest 21. janvārī gaidāmajā Eiropas Savienības samitā.
Taču šāds aicinājums jau izsaucis visai skeptiskus viedokļus. Piemēram, Rumānijas prezidents Klauss Johanniss norāda, ka šādam sertifikātam noteikti būtu jābūt, taču medicīniskiem nolūkiem, nevis ceļošanai.
Johanniss arī uzskata, ka šāds sertifikāts faktiski negodīgi sadalītu Eiropas sabiedrību divās daļās – tajos, kuri ir sapotēti, un tajos, kuri nav.
Pompeo vizītes atcelšana
“Eiropas Komisijas pozīcija par to, kas notiek Amerikas Savienotajās Valstīs un par tās pārstāvju uzvedību un iekšējo notikumu attīstību, ir tāda, ka šie jautājumi vislabāk ir risināmi šīs valsts iekšējās institūcijās. Mēs vairākkārt esam izteikuši savu uzticību līdzsvara un likuma varas sistēmām Amerikas Savienotajās Valstīs. Lai kāda arī būtu situācija Amerikas Savienotajās Valstīs, viņiem ar to ir jātiek galā ar viņiem pieejamiem instrumentiem,” sacīja EK pārstāvis Peters Stano.
Lai arī pasaules uzmanība šajā nedēļā vairāk pievērsta Amerikas Savienotajām Valstīm un prezidenta Donalda Trampa impīčmentam, atskaņas ir jūtamas arī Eiropā. Laikā, kad vairāki republikāņu likumdevēji ir nostājušies pret prezidentu, Trampam uzticams ir palicis valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš šonedēļ atteicās apmeklēt Eiropu.
Šādu lēmumu viņš pieņēmis pēc tam, kad Luksemburgas premjerministrs Žans Aselborns, komentējot pagājušās nedēļas uzbrukumu Kapitolijam, Trampu nosaucis par politisku piromānu, kurš jāsauc krimināltiesas priekšā, vienlaicīgi apsūdzot ASV prezidentu tāda kā 11. septembra sarīkošanā pret demokrātiju.
Arī vairāki citi Eiropas diplomāti pēc pagājušās nedēļas notikumiem esot atteikušies no tikšanās ar Pompeo.
Pats Žans Aselborns ir paziņojis, ka no saviem komentāriem neatsakās, jo pēc nedēļas, kad amatā stāsies Džo Baidens, viss jau būšot labāk. Uz to Eiropas Savienībā cer ļoti daudzi, taču netrūkst arī to, kas brīdina, ka strauja ASV un Eiropas Savienības attiecību uzlabošanās nav gaidāma.
Britu nedienas pēc “Brexit”
“Situācija, kurā mēs esam, ir neticama. Ir 13. janvāris, un mēs nevaram nevienu produktu nogādāt Eiropas Savienības tirgū. Vestminsteras valdība ir visus zvejniekus padarījuši par muļķiem,” sašutumu paudis skotu zvejnieks.
“Es esmu apmulsis, un es esmu dusmīgs. Manas asinis vārās, bet mans zvejas kuģis ir piesiets piestātnē.
Mēs nevaram nogādāt savus produktus Eiropas tirgū sarkano lenšu un daudzo papildu dokumentu dēļ. Tas ir absolūti apkaunojoši, kam mums ir jāiet cauri. Premjerministr un Maikl Gov, – es jums varu apsolīt: ja Skotijas produkti nevarēs nokļūt Eiropas tirgū jau nākamajā nedēļā, mēs būsim pie Vestminsteras durvīm un izgāzīsim tur savas sapuvušās zivis. Arī Apvienotās Karalistes valdība ir sapuvusi līdz vidum. Mēs šeit cīnāmies par izdzīvošanu tāpat kā citi eksportētāji Skotijā. Sakārtojiet šīs lietas un dariet to tūlīt!” aicināja skotu zvejnieks.
Nu jau divas nedēļas kā Lielbritānija ir pilnībā pametusi Eiropas Savienību un arvien biežāk izskan ziņas par grūtībām, ko radījusi Apvienotās Karalistes atrašanās ārpus bloka. Šī skotu zvejnieka sašutuma pilnais video vēstījums ieguvis plašu popularitāti britu medijos.
Taču tiek saņemtas ziņas arī par tukšajiem veikalu plauktiem Ziemeļīrijā, vācu lieltirgotāju aiziešanu no britu tirgus liekās birokrātijas dēļ, kā arī britu tik iecienīto šķiņķa un siera sendviču konfiscēšanu tālbraucējiem, ieceļojot Nīderlandē.
Eiropas Savienības galvenais breksita sarunvedējs Mišels Barnjē, kurš tagad jau domā par atgriešanos Francijas politikā, šajās dienās paziņojis, ka briti savulaik noraidījuši arī bezvīzu ceļošanas iespējas mūziķiem un žurnālistiem. Pēc Barnjē vārdiem, britu puse savulaik nav pielikusi pietiekami daudz centienu, lai parūpētos par pilsoņu mobilitāti.
Bet tikmēr Francijas Eiropas lietu ministrs Klemāns Bunē norādījis, ka pēc britu aiziešanas no Eiropas Savienības eiropiešiem vajadzētu pārstāt runāt lauzītā angļu valodā, tā vietā no jauna pierodot runāt savās valodās. Protams, labāk jau būtu, ja tā būtu franču valoda.
