Jaunā Eiropas Komisija
“Mēs visi kopā būsim viena komanda, kas strādā Eiropas kopīgajās interesēs. Mēs būsim viena komanda, kas strādās ar šo parlamentu un ar dalībvalstīm, lai pārvarētu mūsu paaudzes galvenos izaicinājumus. Mēs esam gatavi! Taču daudz svarīgāk – Eiropa ir gatava! Mans vēstījums ir vienkāršs – ķersimies pie darba!” paziņoja jaunā Eiropas Komisija vadītāja Urzula fon der Leiena.
Eiropas Parlamenta šonedēļ apstiprinātās jaunās Eiropas Komisijas un tās prezidentes Urzulas fon der Leienas īstais darbs sāksies šo svētdien – 1. decembrī.
Kā norāda izdevums “Politico”, jau pašā darbības sākumā fon der Leienas kabinetam priekšā stāv vairāki nozīmīgi uzdevumi.
Pirmkārt, aktīvi jāpierāda, ka viņas piedāvātā zaļā politika ir darboties spējīga. Tāpat jaunajai komisijai būs jābūt spējīgai pierādīt, ka tā var pārvarēt pieaugošās domstarpības, piemēram, Vācijas un Francijas starpā, jautājumos par Eiropas Savienības paplašināšanos Balkānu virzienā, Eiropas drošības politiku, NATO un eirozonas nākotni.
Un tas viss laikā, kad tuvojas janvāra beigas un gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Lielbritānijas, kuras neizvirzītā komisāra dēļ, iespējams, nedaudz cieta dzimumu līdzsvara ziņā sabalansētākā Eiropas Komisija.
Ārkārtas situācija klimatā
Ir skaidrs, ka lielākie piesārņotāji un visas pasaules valstis skatās uz Eiropas Savienību un to, ko tā dara. Tik ilgi, kamēr ES nenāks klajā ar jauniem klimata pārmaiņu samazināšanas mērķiem, neviens cits to nedarīs. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Savienība jau 2020. gada pirmajā pusē izvirzītu un pieņemtu jaunos un ambiciozos mērķus laika posmam līdz 2030. gadam.
Pēc nevalstisko organizāciju domām, lai ierobežotu temperatūras palielināšanos līdz 1,5 Celsija grādiem, kaitīgo izmešu daudzums ir jāsamazina vismaz par 65 procentiem.
Trešdien jaunā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena klimata jautājumus izvirzīja par savas darbības turpmāko piecu gadu galveno prioritāti, bet vien dienu vēlāk Eiropas Parlaments nobalsoja par rezolūciju, kas izsludina ārkārtas stāvokli klimata jomā.
Parlamenta deputāti aicināja EK nodrošināt, lai tiktu pieņemta visa nepieciešamā likumdošana un būtu pieejami budžeta līdzekļi izvirzīto mērķu sasniegšanai.
Organizācijas „Klimata rīcības tīkls” vadītājs Vendels Trio vēl pirms šī balsojuma atzina, ka jebkādam šādam dokumentam ir jāseko steidzamai rīcībai. Pēc viņa vārdiem, ja klimata krīze netiks uztverta ar lielāku nopietnību un satraukumu, cilvēki turpinās streikot un turpinās tiesāties.
Jau nākamajā mēnesī Spānijā notiks arī ilgi gaidītā ANO klimata konference.
Sencovs beidzot saņem Saharova balvu
“Es neuzskatu šo apbalvojumu par savu personisko balvu. Es uzskatu to par zīmi, ar kuru tiek atzīti visi Krievijas cietumos bijušie ukraiņu politieslodzītie, visi tie, kuri tur joprojām atrodas. Visi tie mūsu karagūstekņi, kas atrodas separātistu gūstā Donbasā. Un visi tie aktīvisti, kuri joprojām turpina cīnīties par mūsu valsti!” tā paziņoja 2018. gada Saharova balvas ieguvējs, ukraiņu režisors Oļehs Sencovs, kurš pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma Krievijā šonedēļ bija ieradies klātienē saņemt balvu par domas brīvību.
Gan savā uzrunā, gan pēc tam preses konferencēs Sencovs vairākkārt uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams vienā balsī iestāties pret Krievijas agresiju un tās īstenoto politiku. Kā norādījis Sencovs – pretējā gadījumā Krievija apmānīs arī Eiropu.
Jautājums tikai, vai šie vārdi sasniegs dzirdīgas ausis daudzās Eiropas valstīs, tostarp, piemēram, Francijā, Itālijā un citās, kuru līderi aicina pakāpeniski atjaunot kontaktus ar Krieviju un sākt mazināt sankcijas.
