ES notikumu apskats: EK ambiciozie plāni, klimats un digitālais nodoklis

Pagājušajā nedēļas nogalē Eiropas Savienība atzīmēja divus nozīmīgus notikumus – desmito gadadienu kopš Lisabonas līguma noslēgšanas, kā arī jaunās Eiropas Komisijas stāšanos amatā. Šonedēļ ES notikumu apskatā  TOP3 arī par klimatu un briestošo tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Eiropu.

 

ES notikumu apskats: EK ambiciozie plāni, klimats un digitālais nodoklisUģis Lībietis

    EK sāk darbu – ambiciozi un, iespējams, grūti izpildāmi plāni

    “Šī Eiropas Komisija redz sevi kā vienotu komandu. Jā, mums ir dažāda pagātne, mēs nākam no dažādām valstīm un dažādām politiskajām partijām. Taču mēs strādājam kā viena kolēģija vienai Savienībai. Un tā ir mūsu Eiropas Savienība. Kolēģijā mums visiem ir savs vārds. Mēs kopīgi lemjam, un ir svarīgi, ka tad, kad esam pieņēmuši lēmumu, mēs visi uzņemamies atbildību par šo lietu. Es to īpaši uzsveru, jo mēs vienmēr sakām, ka Eiropa ir spēcīga tad, kad tā ir vienota un kad tā darbojas kā viens vesels. Tāpēc vienotībai ir jāsākas šeit Eiropas Savienības institūciju pašā kodolā – šajā kolēģijā,” paziņoja jaunās Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

    Viņas kabinets pilnvērtīgi darbojas jau piecas dienas. Ir notikušas pirmās tikšanās un izskanējuši arī pirmie skarbie vārdi.

    Piemēram, par Daudzgadu finanšu ietvaru nākamajam plānošanas periodam, kur Somijas prezidentūra paredzējusi lielākus finansējuma samazinājumus, nekā iecerējusi Eiropas Komisija.

    Kā atzinusi Urzula fon der Leiena, tas tikai parāda, cik atšķirīgi viedokļi ir dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Parlamentam.

    Jebkurā gadījumā, jau nākamās nedēļas otrajā pusē šos jautājumus būs iespējams apspriest Eiropas Savienības līderu samitā. Taču komentētāji norāda, ka Eiropas Komisija savām pirmajām 100 darbības dienām ir izvirzījusi daudzus ļoti ambiciozus un, iespējams, grūti izpildāmus plānus.

    To vidū jau nākamnedēļ paredzēts prezentēt tā dēvēto „Zaļo līgumu”, kas faktiski ir pamatā jaunās Komisijas turpmāko piecu gadu darbībai.

    Vai mērķi uz papīra glābs klimatu?

    “Zaļā Klimata fonds ir domāts kopienām, kas ir visvairāk pakļautas klimata pārmaiņām. Es apsveicu to, ka Eiropas Savienības dalībvalstis ir nolēmušas brīvprātīgi piešķirt šim fondam 10 miljonus dolāru. Taču es atgādinu, ka attīstīto valstu solījumi ievērojami atpaliek no kopīgā mērķa savākt 100 miljardus dolāru,” paziņoja Eiroparlamenta priekšsēdētājs Davids Sassoli.

    “Tiek teikts, ka pasaulei ir jārīkojas ātrāk un jādara vairāk. Kopš Klimata rīcības samita pirms dažiem mēnešiem mēs esam redzējuši, ka vairākas valstis ir apņēmušās panākt klimata neitralitāti līdz 2050.gadam. Un es ceru, ka tuvāko nedēļu laikā šis skaitlis palielināsies,” sacīja Sassoli.

    Kamēr Eiropas Komisijas „Zaļais līgums” vēl tikai tiek gaidīts, Spānijas galvaspilsētā Madridē šajā un nākamajā nedēļā norisinās ANO Klimata pārmaiņu konference, kurā kā viena no iesaistītajām pusēm piedalās arī Eiropas Savienība.

    Eiroparlamenta priekšsēdētājs Davids Sassoli uzsvēris, ka šīs konference aizsāk globālajām klimata pārmaiņām ļoti nozīmīgu gadu. Viņš uzsvēris, ka pusēm būs iespējas gan iesniegt piedāvājumus ilgtermiņa stratēģijai, gan izvirzīt jaunus mērķus klimata pārmaiņu mazināšanai.

    Nenoliedzami, Eiropas Savienība par vienu no mērķiem ir izvirzījusi kļūšanu par globālu līderi klimata glābšanā, taču arī šajā viņa citātā bija dzirdams, ka Eiropas piemēram citas attīstītās valstis nemaz tik aktīvi neseko.

    Sagaidāms, ka jau piektdien Madridi gaida plašas protesta akcijas, kurās klimata aizstāvji pieprasa valdībām spert izlēmīgus soļus klimata izmaiņu novēršanai.

    Taču arvien biežāk komentētāji ir sākuši uzdot arī pretjautājumu – vai izlēmīgi un apņēmīgi politiķi ar mērķu nospraušanu uz papīra tiešām spēj panākt reālas pārmaiņas? Vai arī šajā jomā nepieciešama gan lielo kompāniju, gan sabiedrības domāšanas maiņa?

    Digitālā nodokļa dēļ aug saspīlējums

    “Es neļaušu kādam gūt labumu no amerikāņu uzņēmumiem. Ja kāds gūs labumu no amerikāņu kompānijām, tad tie būsim mēs. Tā nebūs Francija. Jūs jau zināt, ka mēs piemērojam nodokļus viņu vīnam un visam citam. Un mums ir vēl lielāki nodokļi, ko viņiem piemērot,” draudēja ASV prezidents Donalds Tramps.

    Šonedēļ Londonā notikušais NATO samits bija ļoti laba iespēja redzēt pieaugošo saspīlējumu ASV un Francijas starpā. Un jautājums šoreiz nav tikai par to, vai NATO ir piedzīvojusi smadzeņu nāvi, kā uzskata Francijas prezidents Emanuels Makrons, vai tomēr nē.

    Nesagaidot pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu pilnīgu atbalstu, Francija ir apņēmības pilna piemērot digitālo nodokli vairākām informācijas tehnoloģiju kompānijām, piemēram, “Google”, “Apple”, “Facebook” vai “Amazon”.

    Un Trampa teiktais liecina – tas var draudēt ar jaunām muitas nodevām franču precēm.

    ASV pārstāvji jau paziņojuši, ka runa ir par nodevām 2,4 miljardu vērtām precēm. Kā paziņojis Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Fils Hogans, ja ASV ieviesīs šādas muitas nodevas Francijai, darbojoties ārpus Pasaules Tirdzniecības Organizācijas, Eiropas Savienība sniegs adekvātu un vienotu atbildi.

    Eiropas Savienībā notiek aktīvas diskusijas par to, vai nevajadzētu uzlikt par pienākumu lielajiem uzņēmumiem atklāt katrā Eiropas Savienības dalībvalstī gūto peļņu, jo bieži vien kompānijas izmanto izdevīgākus nodokļu režīmus, lai maksātu pēc iespējas mazākus nodokļus. Šādu Eiropas direktīvas piedāvājumu pagājušajā nedēļā bloķēja 12 dalībvalstis, tostarp arī Latvija.

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti