Tautas nobalsošana par izmaiņām Krievijas konstitūcijā ir ienesusi nozīmīgas pārmaiņas šīs valsts pamatlikumā. Tās skar ne tikai Krievijas prezidenta Vladimira Putina iespēju tikt pārvēlētam vēl uz diviem termiņiem, bet arī ģimenes definīciju, reliģijas lomu un daļēji arī izteiksmes brīvību par vēstures jautājumiem, kā arī vairākus citus aspektus.
Tādēļ Eiropas Komisijas (EK) runasvīrs Peters Stano pauda nožēlu par apstākļiem, kādos notika referendums.
“Mēs paužam nožēlu, ka pirms vispārējās tautas nobalsošanas nebija atļauta aģitācija nedz par, nedz pret šiem grozījumiem. Līdz ar to vēlētājiem tika liegta pieeja izsvērtai informācijai un vispusīgai diskusijai par tik plašām un nozīmīgām izmaiņām. Mēs sagaidām, ka par spīti konstitūcijas grozījumiem Krievija pildīs savas starptautiskās saistības, tostarp pienākumu izpildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus," sacīja Stano.
EK pārstāvis pievērsa uzmanību arī grozījumiem, kas nosaka Krievijas likumu pārākumu pār starptautiskiem noteikumiem. Eiropas Padomes Venēcijas komisija ir atzinusi, ka šī norma ir pretrunā ar Maskavas starptautiskām saistībām, ko tā labprātīgi ir uzņēmusies.
Brisele arī mudina pamatīgi izmeklēt daudzskaitlīgās sūdzības par nopietniem pārkāpumiem balsošanas laikā. ES arī nosodīja referenduma sarīkošanu Krimā, Luhanskā un Donbasā, jo tā ir Ukrainas teritorija. Savukārt, atbildot uz jautājumu par iespēju Putinam palikt prezidenta krēslā vēl uz diviem termiņiem, EK mudināja uz godīgu konkurenci starp kandidātiem nākamajās vēlēšanās.
KONTEKSTS:
Apstiprinot grozījumus konstitūcijā, Krievijas parlamenta abas palātas šā gada 11. martā lēma, ka Krievijas prezidents Putins varēs kandidēt uz jaunu pilnvaru termiņu. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo konstitūciju Putinam, kurš pie varas ir jau divas desmitgades, pēc pilnvaru termiņa beigām 2024. gadā vairs nebūtu tiesību kandidēt atkārtoti. Jaunās izmaiņas paredz dzēst līdzšinējos Putina pilnvaru termiņus un sākt to uzskaiti no jauna.
Referendumam vajadzēja notikt 22.aprīlī, bet to pārcēla uz 1.jūliju pēc tam, kad Krievijā uzliesmoja koronavīruss. Iepriekšējā balsošana sākās 25.jūnijā, lai samazinātu cilvēku drūzmēšanos iecirkņos.
Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija pēc 99,9% nodoto balsu saskaitīšanas paziņoja, ka grozījumus konstitūcijā atbalstījuši nepilni 78% nobalsojušo.
