ĪSUMĀ:
- ES iekļauj sankciju sarakstā 8 Krievijas pilsoņus, kuri saistīti ar ukraiņu jūrnieku sagūstīšanu.
- Rinkēvičs: Sankcijas atbalstīja praktiski visi ES ārlietu ministri.
- Sankciju sarakstā iekļautajiem liegs iebraukšanu ES, iesaldēs viņu bankas kontus.
- Jaunās sankcijas stāsies spēkā pēc pāris nedēļām, šobrīd personu vārdus neatklāj.
- Kopš Krimas aneksijas ES pakļāvusi sankcijām 164 Krievijas un Ukrainas pilsoņus.
Eiropas Savienības ārlietu ministri ir vienojušies par atbildes reakciju uz aizvadītā gada nogales notikumiem Kerčas šaurumā. Bloka sankciju sarakstā ir iekļauti astoņi Krievijas pilsoņi, kuri ir saistīti ar ukraiņu jūrnieku sagūstīšanu.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) pauda, ka sanāksmē par to skaļi iestājās gandrīz visu dalībvalstu ministri.
“Praktiski visi Eiropas Savienības ārlietu ministri atbalstīja šo astoņu cilvēku iekļaušanu sankciju sarakstā, ņemot vērā to, ka Krievijas Federācija joprojām nav atbrīvojusi 24 sagūstītos ukraiņu jūrniekus, ņemot vērā to, ka situācija Azovas jūrā un Kerčas jūras šaurumā nav īpaši uzlabojusies, un ņemot vērā to, ka tas faktiski ir politiskais signāls, ka šāda veida aktivitātes no Eiropas Savienības puses netiks tolerētas,” sacīja Rinkēvičs.
Ir paredzams, ka sankciju sarakstā iekļautajām personām tiks liegta iebraukšana Eiropas Savienības teritorijā un tiks iesaldēti arī viņu bankas konti. Tā kā formāli jaunās sankcijas stāsies spēkā tikai pēc pāris nedēļām, tad šobrīd viņu vārdi vēl netiek atklāti.
Vēl no rīta, pirms ministru sanāksmes, Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Fedrika Mogerīni atzina, ka Ukrainas konfliktā nekādi uzlabojumi šobrīd nav saskatāmi.
“Sankcijas netiek uzliktas tādēļ, lai paturētu tās mūžīgi, bet gan tādēļ, lai izdarītu spiedienu noteiktas situācijas pārvarēšanai. Tādēļ sankcijas pēc savas būtības ir pagaidu pasākums. Tomēr pašreiz mēs nesaskatām nekādu pozitīvu situācijas attīstību,” norādīja Mogerīni.
“Mēs gribētu, lai situācija kļūtu labāka. Tad mēs varētu pārskatīt savas sankcijas,” sacīja ES ārlietu pārstāve.
“Tomēr tagad mēs vērojam pretējo – situācija pasliktinās. Un kamēr tas tā turpināsies, es paredzu, ka dalībvalstis saglabās savu vienprātību kā jautājumā par pašreizējām sankcijām, tā arī jautājumā par jauniem iespējamiem ierobežojumiem,” uzsvēra Mogerīni.
Sankciju vēršana pret konkrētiem cilvēkiem, kuri ir iesaistīti ukraiņu jūrnieku sagūstīšanā Kerčas šaurumā, nevis pret Krieviju kā valsti, liecina, ka Brisele grib parādīt, ka tā nav naidīgi noskaņota pret Krievijas iedzīvotājiem kā tādiem. Šādu pozīciju Eiropas Savienība ir mēģinājusi ieturēt jau ilgstoši, rūpīgi pārdomājot, kādi cilvēki un kādas nozares tiek pakļautas ierobežojumiem.
Līdz šim kopš Krimas aneksijas un konflikta sākuma Ukrainas austrumos Eiropas Savienība ir pakļāvusi sankcijām 164 Krievijas un Ukrainas pilsoņus. Viņu vidū ir arī vairākas Kremlim pietuvinātās personas.
KONTEKSTS:
Krievijas bruņotie spēki 25. novembrī Kerčas šaurumā sagrāba trīs Ukrainas jūras spēku kuģus un sagūstīja jūrniekus, kuri tagad Maskavā izcieš apcietinājumu.
Maskava incidentu Kerčas šaurumā uzskata par provokāciju un apgalvo, ka Ukrainas kuģi 25. novembrī pārkāpa Krievijas robežu. Tikmēr neatkarīgie mediji secina, ka incidents noticis starptautiskajos ūdeņos.
