ES nespēja vienoties par sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju noved pie pirmstermiņa vēlēšanām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Francijas, Nīderlandes un Dānijas iebildumu dēļ Eiropas Savienības (ES) līderi pagājušajā nedēļā nespēja vienoties par sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Tas pamudinājis  Ziemeļmaķedonijas politiskos līderus svētdien vienoties aprīlī rīkot parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas. Vairāki ES bloka līderi norādījuši, ka sarunu nesākšana ir liela kļūda. Pastāv bažas, ka šāds lēmums Rietumbalkānu valstis varētu tuvināt Krievijai un Ķīnai.

ES nespēja vienoties par sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju noved pie pirmstermiņa vēlēšanām
00:00 / 06:10
Lejuplādēt

Visas 28 Eiropas Savienības dalībvalstis pērn piekrita šogad jūnijā sākt uzņemšanas sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, ja tās būs izpildījušas noteiktus nosacījumus, jo īpaši - veikušas uzlabojumus cīņā pret noziedzību un korupciju. Vēlāk Eiropas Komisija šī gada maijā aicināja Eiropas Savienību nekavējoties sākt uzņemšanas sarunas ar abām valstīm, norādot, ka tās ir īstenojušas bloka prasītās reformas. Piemēram, Ziemeļmaķedonija pērn nomainīja savu nosaukumu, kā to pieprasīja Eiropas Savienība, bet Albānija ir veikusi plašas tieslietu sistēmas reformas.

Lai gan abas Balkānu valstis tiecas uz dalību Eiropas Savienībā, tomēr jūnijā lēmums par sarunu sākšanu tika atlikts līdz rudenim un process nonāca strupceļā. Cerības tika liktas uz bloka līderu samitu pagājušajā nedēļā. Taču jau pirms lēmuma pieņemšanas tika saņemti signāli, ka iestāšanās sarunas netiks atbalstītas. Nožēlu par šādām ziņām izteica nākamā Eiropas Komisijas prezidente Uzrzula fon der Leiena.

„Es tiešām varu paust nožēlu, jo esmu pārliecināta, ka abas valstis ir veikušas milzīgu darbu, lai tuvotos Eiropas Savienības standartiem. Man ir ļoti svarīgi, lai abas valstis saņemtu pozitīvu signālu,” sacīja Leiena.

Tomēr pozitīvs signāls netika saņemts un arī pēc pēdējā bloka līderu samita no strupceļa nav izdevies izkļūt. Iestāšanās sarunu sākšanai ar šīm valstīm ir vairāki pretinieki, īpaši Francijā, kuri vairs dedzīgi neatbalsta jaunu dalībvalstu uzņemšanu. Francija uzstāj, ka potenciālajām dalībvalstīm iestāšanās process ir lēns un nomācošs, tādēļ tas ir jāgroza pašos pamatos. Francija arī apšauba Eiropas Komisijas vērtējumu, ka abas valstis ir pabeigušas visus uzdevumus, kas tām bija jāizpilda pirms sarunu sākuma.

„Es dzirdēju dažus sakām, ka mēs teju sasniedzām vienprātību jautājumā par sarunu uzsākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. Bet tā nav taisnība. Bez šaubām, izņemot dažas puses, bija plašs vairākums, kas atbalstīja Ziemeļmaķedoniju, bet lielākā daļa valstu bija pret Albāniju,'' klāstīja arī Francijas prezidents Emanuels Makrons. ''Es ticu tam, ka, iestāšanās sarunu atvēršana ar Ziemeļmaķedoniju, Albāniju atstājot malā, būtu milzīga kļūda, kas atstātu sekas reģionā.”

Uz vienošanos bija cerējušas vairākas bloka dalībvalstis un paplašināšanās komisārs Johanness Hāns, kurš atzina, ka Eiropas Savienība ar šādu rīcību nepilda savus solījumus. Savukārt Eiropadomes prezidents Donalds Tusks uzsvēra, ka bloka līderi pieļāvuši nopietnu kļūdu.

„Abām valstīm ir tiesības sākt sarunas ar Eiropas Savienību. Tās ir gatavas. Diemžēl gatavas vēl nav dažas dalībvalstis. Tādēļ mēs nespējām panākt pozitīvu lēmumu. Pirmkārt, es domāju, ka tā bija kļūda. Es vēlētos nodot vēstījumu mūsu Ziemeļmaķedonijas un Albānijas draugiem – lūdzu nepadodieties! Es pilnībā saprotu jūsu sašutumu, jo jūs esat paveikuši savu darbu, bet mēs ne,” sacīja Tusks.

Albānija un Ziemeļmaķedonija pauda vilšanos par bloka līderu nespēju vienoties. Albānijas premjerministrs Edi Rama jau pavasarī brīdināja, ka kavēšanās ar uzņemšanu kaitē Balkāniem un var piešķilt jaunu dzirksteli gruzdošajiem konfliktiem reģionā. Tagad viņš skaidroja, ka bloka lēmums saistāms ar problēmām Eiropas Savienības iekšienē, taču Albānija turpinās veikt nepieciešamās reformas, jo tas jādara valsts labā.

Arī Ziemeļmaķedonijas premjers Zorans Zaevs pauda vilšanos par to, ka Eiropas Savienības līderi nav spējuši vienoties par sarunu sākšanu, kā arī aicināja sarīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.

„Mēs izpildījām to, ko no mums prasīja. Pateicoties reformām, mēs sasniedzām rezultātus un atrisinājām strīdu ar mūsu kaimiņu. Eiropas Savienības lēmums bloķēt iestāšanās sarunas ir milzīga, vēsturiska kļūda. Esmu dziļi vīlies. Es zinu, ka pilsoņi jūtas tāpat. Es uzņemos atbildību jūsu priekšā, tādēļ mans piedāvājums ir organizēt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, cik ātri vien iespējams,” pauda Zaevs.

Iestāšanās sarunu sākšana ilgu laiku bijis svarīgs premjera Zorana Zaeva valdības mērķis. Politiskie līderi svētdien pieņēma Zaeva aicinājumu un vienojās aprīlī rīkot parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas. Premjers pēc politisko līderu sanāksmes pie prezidenta Stevo Pendarovska atzina, ka eiroatlantiskā integrācija ir valsts mērķis, un šis virziens tiks saglabāts.

Ziemeļmaķedonijas politiskie līderi nolēmuši, ka Zaevs no premjera amata atkāpsies 3. janvārī, un tad tiks izveidota tehniska valdība.

Atbilstoši likumam premjeram jāatkāpjas 100 dienas pirms vēlēšanām, un parlamentam būs jāapstiprina tehniskā valdība, kurā būs pārstāvēta kā līdzšinējās valdības, tā opozīcijas politiskie spēki.

To, cik būtiska ir abu valstu uzņemšana, skaidroja arī Eiropas Parlamenta deputāts no Horvātijas Tonino Pikula.

„Eiropas vēsture ir cieši saistīta ar paplašināšanos par spīti iekšējām un ārējām problēmām, ar kurām Eiropas Savienība pēdējo 60 gadu laikā ir saskārusies. Šo valstu uzņemšana būtu jāatbalsta tādēļ, ka politikai netīk vakuuma rašanās. Ja nespējat aizpildīt šo vakuumu, tad no ārpuses uzrodas kāds cits, kas to aizpilda jūsu vietā. Tādēļ, ja vēlamies domāt par Eiropas projekta nākotni, ir jādomā arī par tā kaimiņiem. Ja Eiropas Savienība arī turpmāk vēlas būt vai kļūt par globālu līderi, ja tā vēlas, lai to uztver nopietni, ir jāizrāda līderība un jāparāda, ka spējam atrisināt problēmas mūsu kaimiņos,” uzsvēra Pikula.

Tieši par deputāta pieminēto vakuumu reģionā daudziem pastāv bažas. Eksperti un arī politiķi vairākkārt norādījuši - atliekot sarunu sākšanu, Rietumbalkānu valstis varētu tuvināties Krievijai un Ķīnai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti