ĪSUMĀ:
- ES pārstāvis ārlietās Borels: izeju no krīzes - dialogā starp sabiedrību un varu.
- Borels: Līdz šim visi Eiropas centieni palīdzēt šajā procesā ir bijuši neveiksmīgi.
- EK ir paziņojusi par 53 miljonu eiro piešķiršanu Baltkrievijai vardarbības upuriem.
- Tiek strādāts pie ES sankcijām pret baltkrievu amatpersonām.
Lai arī situācija Baltkrievijā joprojām ir saspringta un satraukumu raisoša, Eiropas Savienības augsta pārstāvja ārlietās Žuzepa Borela uzstāšanās Eiropas Parlamenta sesijā sākās ar visai komisku pārteikšanos, Borelam norādot, ka falsificēto vēlēšanu dēļ Eiropas Savienība neatzīst Aleksandru Lukašenko par leģitīmo Ukrainas prezidentu. Protams, šī pārteikšanās uzreiz tika labota.
“No mūsu skatupunkta atkārtotas vēlēšanas EDSO uzraudzībā būtu labākais risinājums. Taču līdz šim mums ir bijis neiespējami sasniegt Baltkrievijas varas iestādes jebkurā līmenī. Taisnprātīgā Lukašenko apņēmība palikt pie varas ar pieaugošo Maskavas atbalstu padara to visu daudz sarežģītāku,” paziņoja Borels.
“Mēs esam apņēmības pilni stiprināt savu sadarbību ar Baltkrievijas iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir paziņojusi par 53 miljonu eiro piešķiršanu Baltkrievijai, un finansējums būs nekavējoties pieejams vardarbības upuriem. Mēs esam mēģinājuši atbalstīt arī neatkarīgos medijus,” sacīja Borels.
Vairums no debašu dalībniekiem aicinājuši Baltkrievijas varas iestādes atbrīvot aizturētos politieslodzītos.
Savukārt no Vācijas ievēlētais eiroparlamentārietis Mihaels Gālers uzsvēris, ka pašreizējā situācijā īpaši nebūtu pieļaujama Krievijas iejaukšanās Baltkrievijas iekšējās lietās.
“Nedrīkst būt nekāda ārējā iejaukšanās. Baltkrieviem pašiem ir jārealizē sava demokrātiskā revolūcija, vadoties pēc viņu pašu idejām. Brežņeva doktrīna beidza pastāvēt līdz ar Varšavas paktu. Es īpaši vēršos pie Krievijas prezidenta, aicinot cienīt cilvēku gribu – cilvēku, kuri nav izrādījuši ne mazāko pretkrievisko noskaņojumu. Šai nevajadzētu būt iespējai iegūt ietekmi.
Arī vardarbība, represijas un iebiedēšana nav tas ceļš, pa kuru vajadzētu virzīties uz priekšu,” uzsvēra Mihaels Gālers.
Pēc Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās teiktā, pašlaik noslēdzas darbs pie jaunu sankciju izstrādes pret baltkrievu amatpersonām. Pēc Žuzepa Borela vārdiem, ir cerība, ka šīs sankcijas varētu stāties spēkā jau vistuvākajā laikā, jo paredzēts tās saskaņot līdz Eiropadomes ārkārtas sanāksmei 24.-25. septembrī.
Tikmēr Ukrainas parlaments otrdien oficiāli ir nosodījis Baltkrievijas iestāžu pēdējā mēneša darbības, aicinot nodibināt civilizētu un demokrātisku dialogu ar sabiedrību. Arī Ukrainas parlaments uzsver, ka neuzskata 9. augusta prezidenta vēlēšanas ne par brīvām, ne godīgām.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.
Pirmdien, 14. septembrī, Krievijas un Baltkrievijas prezidenti tikās Sočos, un Putins paziņoja par ievērojamu aizdevumu Baltkrievijai.
