Sadaļas Sadaļas

ES nav izdevies pilnībā samazināt «ģeogrāfisko bloķēšanu»; neaizsargātākās ir mazākās dalībvalstis

Vairāk nekā divus gadus Eiropas Savienībā (ES) tiešsaistes tirdzniecībā ir aizliegts nepamatoti diskriminēt klientus viņu valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ. Tā dēvētā ģeogrāfiskā bloķēšana iepriekš liedza miljoniem ES iedzīvotāju iegādāties kārotās preces un pakalpojumus internetā, jo viņi atradās “nepareizajā” vietā. Neraugoties uz uzlabojumiem, joprojām daudziem patērētājiem ģeogrāfisku iemeslu dēļ ir neizdevīgi iepirkties citu dalībvalstu interneta veikalos. Ģeogrāfiskā bloķēšana turpina attiekties uz piekļuvi audiovizuālajam saturam. 

2018. gada decembrī ES spēkā stājās regula, kas aizliedz ģeogrāfisko bloķēšanu. Tā ir diskriminējoša prakse, kas tiešsaistes klientiem liedz piekļūt precēm vai pakalpojumiem un iegādāties tos no tīmekļa vietnēm, kas atrodas citā dalībvalstī.

Pirms regulas ieviešanas pilnīgi normāla bija situācija, ka brīdī, kad Nīderlandes iedzīvotājs iegāja rumāņu interneta veikalā, lai iegādātos sporta jaku, viņu novirzīja uz nīderlandiešu veikalu, jo Rumānijā šī prece maksāja ievērojami lētāk. Tāpat varēja liegt veikt pirkumu ar citā dalībvalstī izdotu maksājumu karti.

ES nav izdevies pilnībā samazināt «ģeogrāfisko bloķēšanu»Uldis Ķezberis

Ieviešot regulu, ES galvenais mērķis bija nodrošināt visiem bloka iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi precēm un pakalpojumiem internetā, kā arī nepieļaut uzņēmēju diskrimināciju viņu atrašanās vietas dēļ.

Regula neattiecas uz pakalpojumiem, kas saistīti ar autortiesībām aizsargātu audiovizuālo saturu, piemēram, mūzikas un kino straumēšanu.

Tāpat tirgotājiem nav pienākums piegādāt preces uz citām ES dalībvalstīm.

Pērn novembrī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar novērtējumu par regulas ietekmi uz ES vienoto tirgu. Dokumentā bija teikts, ka ir samazinājusies piekļuves tīmekļa vietnēm bloķēšana vai patērētāju pāradresēšana uz citām vietnēm. Tomēr vairumā dalībvalstu konstatēta būtiska kavēšanās regulas īstenošanā.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamentā (EP) norisinājās diskusijas par ģeogrāfiskās bloķēšanas regulu. Sociālistu deputāts Marks Angels norādīja, ka

visneaizsargātākās pret ģeogrāfisko bloķēšanu un teritoriālajiem piegādes ierobežojumiem ir bloka mazākās dalībvalstis.

“Ņemsim par piemēru manu valsti Luksemburgu. Turienes patērētāji pārāk bieži tiek sodīti par to, ka viņi pasūta preces no ārzemēm, jo daudzi interneta tirgotāji nepiegādā savus produktus uz lielhercogisti. Savukārt Luksemburgas uzņēmumi bieži ir spiesti piegādāt savas preces, izmantojot specifisku izplatītāju pakalpojumus, kas rada lielākas izmaksas. Es aicinu Eiropas Komisiju turpināt aktīvi uzraudzīt pārrobežu tiešsaistes tirdzniecību un likvidēt nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus ierobežojumus,” sacīja Angels.

ES Budžeta un administrācijas komisārs Johanness Hāns, kura pārziņā ir regulas īstenošana, atgādināja, ka interneta veikali paši izlemj, vai piegādāt preces uz citām valstīm. Tomēr viņš atzina, ka esot jāizvairās no mākslīgas tirgus segmentēšanas.

“Komisija vēlas uzsvērt, ka ģeogrāfiskās bloķēšanas regula ir daļa no plašākiem pasākumiem, ko Eiropas Savienība īsteno, lai sekmētu uzņēmumu aktīvu iesaistīšanos pārrobežu tirdzniecībā. Turklāt pandēmija ir izraisījusi būtiskas izmaiņas e-komercijas attīstībā. Tāpēc komisija cieši uzraudzīs papildu pasākumu īstenošanu un to pirmos rezultātus, kā arī vērtēs pārrobežu e-komercijas attīstību. Komisija ar saviem secinājumiem iepazīstinās 2022. gadā,” solīja komisārs.

EP deputāte Dita Haranzova no frakcijas “Renew Europe” uzskata, ka ģeogrāfisko bloķēšanu ES pa īstam varēs izbeigt tikai tad, kad regula attieksies arī uz autortiesībām aizsargātu audiovizuālo saturu.

“Pret mums visiem neizturas vienlīdzīgi.

Nav taisnīgi, ka vāciešiem ir pieeja 43% no visa audiovizuālā satura, bet grieķiem – tikai vienam procentam.

Kaut kas nav kārtībā ar audiovizuālo nozari un ar to, kā mēs regulējam tās darbu. Ja industrija pati nepiekritīs brīvprātīgi nojaukt šīs barjeras, tad mums nāksies to darīt. Es ceru, ka Eiropas Komisija to darīs zināmu nozarei un būs gatava rīkoties pirms šī pilnvaru termiņa beigām,” sacīja Haranzova.

Hāns informēja, ka EK ar audiovizuālās nozares pārstāvjiem diskutēs par to, kā nodrošināt ES iedzīvotājiem plašāku pieeju audiovizuālajam saturam. Sarunu sākums esot gaidāms šī gada pirmajā pusē.

“Dialogs var palīdzēt definēt noteiktus mērķus, kas jāsasniedz, lai uzlabotu audiovizuālo darbu pieejamību visā Eiropas Savienībā, un identificēt konkrētus darāmos darbus, lai sasniegtu šos mērķus. Komisija sagaida, ka dialogā iesaistīsies producenti, izplatītāji, raidorganizācijas, tiešsaistes servisi un citas ieinteresētās puse, lai vienotos par tālāku rīcību,” sacīja komisārs Hāns.

2022. gada beigās EK vērtēšot sarunu progresu, no kā būšot atkarīgs, vai situāciju vajadzēs risināt ar jaunu likumu palīdzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt