Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans turpina uzstāt, ka Eiropai būtu jāuzņemas lielāka atbildības nasta par Sīrijas bēgļiem. Atceļā no tikšanās ar Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu un Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu prezidents Erdogans atkārtoti kritizēja Grieķijas izturēšanos pret imigrantiem un bēgļiem uz tās robežas. Tāpat Turcijas prezidents paziņoja, ka
nākamnedēļ Stambulā viesosies Francijas prezidents, Vācijas kanclere un, iespējams, Lielbritānijas premjers, lai mēģinātu rast kopsaucēju.
Starp Ankaru un Briseli joprojām pastāv domstarpības par to, kas no 2016. gada vienošanās ir izpildīts un kas nav.
Tādēļ, kā paziņoja fon der Leiena, abas puses ir vienojušās šo jautājumu izrunāt ekspertu līmenī: „Manuprāt, vienmēr ir svarīgi necīnīties par skaitļiem un faktiem. Mums ir jābūt vienotai izpratnei par tiem. Protams, ka var atšķirties to interpretācija un risinājumi, kas balstās uz šiem skaitļiem un faktiem. Tādēļ tas ir svarīgs solis. Mēs prasījām Turcijai kopīgi apsēsties un detalizēti izpētīt vienošanās tekstu, lai gūtu kopīgu izpratni par to, kas nav izdarīts un kur mēs esam bijuši veiksmīgi.”
Pirms četriem gadiem Eiropas Savienība apsolīja Turcijai sešus miljardus eiro bēgļu uzturēšanai. No tiem šobrīd ir izmaksāti aptuveni trīs miljardi. Vēl daļa no naudas jau ir paredzēta konkrētiem projektiem un tiks izmaksāta pēc to pabeigšanas. Tomēr Ankara neesot apmierināta ar to, ka naudu lielākoties saņem starptautiskās nevalstiskās organizācijas, nevis Turcijas budžets. Brisele uzskata, ka tā tam arī būtu jāpaliek, lai garantētu, ka palīdzība tiešām sasniedz bēgļus.
Tāpat Eiropas Savienība savulaik solīja paātrināt bezvīzu režīma ieviešanu ar Turciju, kā arī izveidot ar to muitas savienību. Abi jautājumi ir iestrēguši pēc skarbas Erdogana atbildes uz valsts apvērsuma mēģinājumu.
Tikai retais Briselē šobrīd sagaida, ka šo līguma punktu izpildē drīzumā kaut kas varētu mainīties.
Tomēr publiski Šarls Mišels nebija gatavs izslēgt tādu varbūtību: “Mūsu nostāja ir ļoti skaidra. Ir svarīgi īstenot dzīvē vienošanos starp Eiropas Savienību un Turciju. Un tas nozīmē, ka katrai pusei ir jāpilda savi solījumi.”
Domstarpības šobrīd ir vērojamas arī starp Grieķiju un Bulgāriju. Politiķus Sofijā neapmierina Grieķijas iecere celt slēgtu migrantu nometni netālu no robežas ar Bulgāriju. Tur atrastos cilvēki, kuri ir nelegāli šķērsojuši robežu un tiks tūlīt deportēti. Bulgārijas aizsardzības ministrs Krasimirs Karakačanovs paziņoja, ka šāds objekts varētu saasināt situāciju pierobežas rajonos.
KONTEKSTS:
Kopš marta sākuma pie Turcijas robežas ar Grieķiju pulcējas desmitiem tūkstošiem migrantu no Sīrijas, Afganistānas un Āfrikas valstīm cerībā iekļūt Grieķijā. Grieķijas valdība ir atbildējusi ar policijas papildspēkiem uz robežas. Likumsargi izmantojuši arī spēku, lai nepieļautu, ka migranti šķērso robežu. Grieķi apgalvo, ka Turcijas spēki aktīvi palīdzot migrantiem nelikumīgi šķērsot robežu. Savukārt Turcija ir apsūdzējusi Grieķijas robežsargus vismaz četru migrantu nogalināšanā.
Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis konfrontāciju ir nodēvējis par draudu nacionālajai drošībai un lūdzis Eiropas Savienības vadītājus palīdzēt Atēnām, lai nepieļautu, ka atkārtojas 2015. gada migrācijas krīze.
