Eiropas Savienības militārā operācija „Sophia” sāka darboties pagājušajā gadā pēc vairākām katastrofām Vidusjūrā, kurās bojā gāja simtiem migrantu, cenšoties nokļūt Itālijā no Lībijas. Operācija galvenokārt darbojas maršrutā no Lībijas uz Itāliju, un tās primārais mērķis ir cīnīties pret cilvēku kontrabandistiem, kā arī glābt nelaimē nonākušos.
Tomēr Lielbritānijas Lordu palātas Eiropas Savienības komiteja secinājusi, ka operācija „Sophia” nepalīdz „jēgpilnā veidā” cīnīties pret cilvēku kontrabandistiem.
Lordu palātas ziņojumā kā viens piemērs minēts tas, ka kontrabandistu koka laivu iznīcināšana viņiem likusi pārorientēties uz vēl nedrošāko gumijas laivu izmantošanu. Ziņojumā arī secināts, ka par cilvēku kontrabandu „līdz šīm arestēti zema līmeņa darboņi.” Turklāt misija joprojām darbojas starptautiskajos ūdeņos, un Eiropas Savienības karakuģiem joprojām nav piekļuves Lībijas teritoriālajiem ūdeņiem, kā bija paredzēts sākotnēji.Tas arī nozīmē ierobežotas iespējas iegūt izlūkošanas informāciju par kontrabandistu tīkliem Lībijas piekrastē.
Tādēļ ziņojumā secināts, ka operācijai „Sophia” ir maz izredžu „sagraut kontrabandistu biznesa modeli”.
Kā viens no galvenajiem faktoriem šādai situācijai arī minēts Lībijas valsts vājums, kur valda politiskais haoss, vēl nesen darbojās divas konkurējošas valdības, un tikai pēdējās nedēļās varu cenšas pārņemt starptautiskās sabiedrības atbalstīta nacionālās vienotības valdība.
Politiskā haosa apstākļos no Lībijas varasiestādēm līdz šīm nav bijis formāla uzaicinājuma, kas ļautu Eiropas Savienības misijas kuģiem darboties Lībijas teritoriālajos ūdeņos.
Lielbritānijas Lordu palātas komiteja atzīst, ka operācija „Sophia” ir vērtīga kā glābšanas misija. Tomēr secina, ka cīņā pret kontrabandistiem tā nevar izpildīt savu mandātu, jo cīnās "pret simptomiem, nevis cēloņiem.” Tādēļ Eiropas Savienībai steidzami jāizstrādā stratēģija, lai cīnītos pret masu migrācijas galvenajiem iemesliem.
Pirmo reizi pēdējā gada laikā šobrīd vairāk migrantu cenšas nokļūt Eiropā, ierodoties Itālijā, nevis Grieķijā, liecina jaunākie Starptautiskās Migrācijas organizācijas dati. Aprīlī Itālijā ieradās aptuveni deviņi tūkstoši migrantu, kamēr Grieķijā – aptuveni trīs ar pusi tūkstoši.
Svaru kausi mainījušies galvenokārt tāpēc, ka plūsmas maršrutā uz Grieķiju strauji apsīkušas pēc tam, kad martā spēkā stājās Eiropas Savienības un Turcijas vienošanās par migrācijas krīzes ierobežošanu.
Bet Itālijas gadījumā skaitļi salīdzinājumā ar martu nav mainījušies, kaut ir pieauguši, salīdzinot ar ziemas mēnešiem. Jāpiebilst arī - migranti, kas ierodas Itālijā, nav no Sīrijas, Irākas un Afganistānas, kas bija trīs galvenās grupas Grieķijas gadījumā. Uz Itāliju caur Lībiju galvenokārt cenšas nokļūt cilvēki no Āfrikas valstīm.
Tomēr tendences varētu mainīties. Ceturtdien pie Sicīlijas salas krastiem Itālijā izglābti vismaz 800 migranti, un starp viņiem ir vismaz 150 sīrieši, paziņoja krasta apsardze. Tas varētu nozīmēt iespējamu taktikas maiņu pēc tam, kad maršruts caur Grieķiju un Balkāniem ticis slēgts.
