Eiropas valstu pilsoņi, kuri dodas karot teroristu pusē uz Sīriju, Irāku un citām zemēm, rada arvien nopietnākus drošības riskus Eiropā. Kā zināms, vairākus terorisma aktus, tostarp novembra uzbrukumus Parīzē, daļēji pastrādāja Eiropas pilsoņi, kuri ir atgriezušies no Sīrijas. Tomēr ne visās valstīs pret viņiem ir iespējams izvirzīt apsūdzības, it sevišķi, ja pašmājās šie cilvēki neko sodāmu nav pastrādājuši.
Tādēļ Eiropas Savienības amatpersonas spriež, kā varētu pilnveidot likumus, lai būtu iespējams sodīt arī par piedalīšanos karadarbībā citā valstī. “Turpmāk tiks noteikti sodi gan par došanos ārzemēs, lai piedalītos terorisma operācijās, gan par šādu braucienu organizēšanu un atbalstīšanu. Visā Eiropā sodi tiks paredzēti arī par terorisma apmācību saņemšanu un par terorisma finansēšanu. Savukārt terorisma upuriem visur tiks garantētas vienādas tiesības,” sacīja pašreiz prezidējošās valsts Nīderlandes tieslietu ministrs Ards van der Steurs.
Tieslietu ministriem izdevies panākt vienošanos par savu direktīvas versiju zīmīgā dienā, kad visā Eiropā tiek pieminēti terorisma upuri. Tagad savs vārds ir jāsaka Eiropas Parlamentam.
Eiropas Savienības iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls mudināja deputātus rīkoties pēc iespējas ātrāk, lai jaunos noteikumus varētu līdz galam pieņemt jau šovasar: “Kad direktīva stāsies spēkā, tā nodrošinās vienotu Eiropas Savienības atbildi ārvalstu teroristu kaujinieku parādībai. Tā palīdzēs mums novērst gatavotos uzbrukumus Eiropas Savienības teritorijā, kā arī noteiks spēcīgus sodus šādos noziegumos iesaistītajiem.”
Diskusijas Briseles gaiteņos turpinās arī par priekšlikumu ierobežot šaujamieroču apriti. Arī tā bija daļa no ierosinājumiem veiksmīgākai cīņai ar terorismu. Tomēr vairāki Eiropas Parlamenta deputāti ir satraukti, ka piedāvātie ierobežojumi varētu negatīvi ietekmēt kolekcionārus un medniekus, savukārt noziedznieki kā līdz šim turpinās iegādāties ieročus nelegāli.
Būtiski ir arī panākt, lai teroristiem un viņu atbalstītājiem būtu mazākas iespējas izplatīt savus vēstījumus internetā. Eiropiešu radikalizēšana, kas mēdz novest pie došanās karot uz Sīriju vai terorisma aktu pastrādāšanas, bieži vien notiek interneta vidē. Tomēr bloķēt mājas lapu saturu visveiksmīgāk var interneta kompānijas, kas pārvalda šīs lapas un sociālās saziņas vietnes.
Tādēļ tieslietu komisāre Vera Jurova iesaistījies sarunās ar šīs jomas pārstāvjiem: “Mūsu mērķis ir panākt skaidru vienošanos ar interneta tehnoloģiju uzņēmumiem līdz šā gada jūnijam. Un es gribētu uzsvērt, ka tas nekā ziņā neierobežos vārda un izteiksmes brīvību. Mēs vēlamies cīnīties ar noziedzīgiem pamudinājumiem uz vardarbību un naida kurināšanu, nevis ierobežot izteiksmes brīvību.”
Tomēr kuluāros tiek atzīts, ka darbs pie izmaiņām, kas nepieciešamas cīņai ar terorismu, ir kļuvis lēnāks, jo kopš novembra uzbrukumiem pagājuši jau aptuveni četri mēneši un tagad lielākā uzmanība tiek pievērsta migrācijai un citām aktuālām problēmām.
Latvijā jau 2015.gada februārī tika paredzēta kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārzemēs, par bruņota konflikta finansēšanu, kā arī vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu dalībai bruņotā konfliktā.
