- Iespējams, ka būs jāuzņem mazāk bēgļu, nekā plānots
- Četras valstis balso "pret" bēgļu uzņemšanu
- Kozlovskis: Jācīnās ar cēloņiem, nevis sekām
Iespējams, ka būs jāuzņem mazāk bēgļu, nekā plānots
Tikmēr LETA, atsaucoties uz iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, vēsta, ka Latvijai tuvāko divu gadu laikā papildus būs jāuzņem 281 patvēruma meklētājs. Tātad kopējais uzņemamo bēgļu skaits pagaidām būs 531, nevis 776, kā ziņots iepriekš. Tas noticis, jo bēgļus pieteikušās uzņemt vēl citas valstis. "Ņemot vērā, ka šajā procesā pieteicās piedalīties arī Norvēģija un pāris citas valstis, skaitļi varētu pamainīties," piebilda ministrs.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Arī LTV vēsta, ka Ungārija atteikusies no citu ES dalībvalstu palīdzības sadalīt bēgļus, jo pieņem, ka tie tik un tā aizbrauks uz Vāciju vai kādu citu turīgāku ES valsti, nepaliekot Ungārijā.
Tiesa, Eiropas Komisijas ziņojums netieši norāda, ka Latvijai tomēr būs jāuzņem vairāk nekā 531 cilvēks.
Eiropas Komisijas (EK) izplatītais paziņojuma liecina, ka 531 būs bēglis, kas jāuzņem tikai no Itālijas un Grieķijas. Savukārt no Ungārijas uzņemamie 54 000 bēgļi proporcionāli sadalāmi pēc Itālijā un Grieķijā esošo bēgļu izmitināšanas ES dalībvalstīs, kas notiks pēc gada. Tādējādi Latvijā tomēr, iespējams, uzņems vairāk, nekā Kozlovska minētos 531 patvēruma meklētāju.
Četras valstis balso "pret" bēgļu uzņemšanu
Otrdien iekšlietu ministru sanāksmē pret obligātajām bēgļu kvotām balsoja Čehija, Slovākija, Ungārija un Rumānija. Savukārt Somija balsojumā atturējās.
Taču vairākums atbalstīja EK piedāvāto plānu par bēgļu pārvietošanu nākamo divu gadu laikā.
Somija bija vienīgā valsts, kas balsojumā atturējās. Polija, kura iepriekš iebilda priekšlikumam, balsoja par to.
Jautājums vēl jāapstiprina ES līderiem trešdien paredzētajā sanāksmē. Tikmēr Francijas prezidents Fransuā Olands apsveicis ES iekšlietu ministru lēmumu, ziņo AFP. „Eiropa ir uzņēmusies savu atbildību. Tā ir spējīga to uzņemties, taču ar nosacījumiem un noteikumiem, un Francija aicina tā rīkoties,” norāda Olands.
Sarunas par vēl 120 000 bēgļu izvietošanu pa Eiropas Savienības valstīm aizvadītajās nedēļās ir bijušas smagas. Arī tagad Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis nepiekrīt obligātām kvotām.
Kozlovskis: Jācīnās ar cēloņiem, nevis sekām
Ierodoties uz sanāksmi, Eiropas Savienības migrācijas lietu komisārs Dimitris Avramopuls sacīja, ka beidzot ir pienācis laiks parādīt, ka Eiropa prot rīkoties.
“Migrācija Eiropai ir ārkārtīgi būtisks jautājums. Šī nedēļa būs pārbaudījums tam, vai Eiropa spēj ar šo smago problēmu tikt galā, atrodot kopēju un efektīvu risinājumu. Ir pienācis arī brīdis parādīt, ka mēs esam nopietni, kad runājam par solidaritāti un atbildību,” teica Avramopuls.
Vairums Eiropas Savienības valstu ir izteikušas gatavību uzņemt Eiropas Komisijas piedāvāto bēgļu skaitu. Tāpat pa vienam tūkstotim cilvēku brīvprātīgi izmitinās arī Šveice, Īrija un Dānija. Līdzīgi rīkosies arī Norvēģija.
Kozlovskis pirms sanāksmes vēlreiz sacīja, ka, viņaprāt, bēgļu izvietošana ir vien cīņa ar sekām, un Eiropai būtu aktīvāk jāiesaistās, piemēram, cilvēku kontrabandistu apkarošanā un jāuzlabo ekonomisko migrantu atgriešanas sistēma.
“Pašlaik ne tikai Latvijā, bet arī kopumā mēs visu laiku runājam tikai par personu pārdali. Bet mums tiešām ir jāparāda Eiropas Savienības pilsoņiem, ka mēs spējam risināt arī cēloņus, ne tikai problēmu sekas,” norādīja Kozlovskis.
Ministrs uzsvēra, ka šis precedents neuzliek par pienākumu uzņemt nākamos patvēruma meklētājus. Viņš akcentēja, ka ir jāstiprina ārējā robeža un jādomā, ka izcelsmes valstīs atgriezt ekonomiskos bēgļus.
Nepieciešamību cīnīties ar problēmu cēloņiem uzsvēra arī vairāku citu valstu pārstāvji. Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēze Meja vēlreiz pasvītroja, ka būtu jāizveido labi funkcionējoši bēgļu uzņemšanas centri Itālijā, Grieķijā un citviet, kur šie cilvēki vispirms ierodas. Tur visi iebraucēji būtu jāreģistrē, jānoņem viņu pirkstu nospiedumi un jānošķir ekonomiskie migranti no bēgļiem. Pašlaik ir izveidoti tikai divi šādi centri – viens Itālijā un otrs Grieķijā. Bet, kā apgalvo vietējie žurnālisti, arī tie neesot nekas vairāk, kā parasti pieteikumu pieņemšanas centri.
Ungārija savukārt ir paziņojusi, ka nevēlās, lai no tās aizvestu 54 000 bēgļus, kā to ir piedāvājusi Brisele. Visticamāk, tas ir saistīts ar to, ka ļoti neliels bēgļu skaits vēlas iesniegt oficiālus pieteikumus patvērumam šajā valstī un turpina ceļu tālāk uz Rietumeiropu.
Ungārijas kvotu pēc gada ir paredzēts sadalīt starp Itāliju, Grieķiju un, iespējams, arī tādām valstīm kā Horvātija, ja šāda vajadzība tobrīd radīsies.
Jau vēstīts, ka Latvijā brīvprātīgi plānots uzņemt kopumā 776 bēgļus. Pirmie patvēruma meklētāji Latvijā varētu nonākt nākamā gada sākumā. Pie bēgļu uzņemšanas jautājumiem strādā Iekšlietu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadībā.
Bēgļu pieplūdums no kara un citu problēmu pārņemtajām Tuvo Austrumu valstīm turpina radīt dažādas problēmas un nesaskaņas Eiropā - Francija var atjaunot robežkontroli, pirmkārt uz robežas ar Itāliju.
Pēdējos mēnešos Eiropu ir pārsteigusi bēgļu krīze, kuru uzskata par lielāko kopš Otrā pasaules kara beigām, - aizvien vairāk cilvēku no karu pārņemtajām Tuvo Austrumu valstīm cenšas iekļūt Eiropā. Vācija vien rēķinās, ka tā šogad saņems miljonu patvēruma meklētāju pieteikumu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers rosināja Eiropas Savienības valstīm papildus uzņemt 120 000 bēgļus, kuri jāsadala pa visām ES valstīm, par ko tagad jāvienojas dalībvalstīm.
