ES ministri vēl nevienojas par ekonomikas stimulēšanas plāna detaļām

Visu aizvadīto nakti Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministri pavadīja diskusijās par ekonomikas stimulēšanas plāna detaļām. Tomēr līdz rīta gaismai viņi tā arī nav spējuši vienoties. Tādēļ diskusijas turpināsies ceturtdien, 9. aprīlī. Savukārt Eiropas Pētniecības padomes vadītājs ir paziņojis par aiziešanu no amata, jo viņš nav apmierināts ar dalībvalstu koordinētas rīcības trūkumu.

ES ministri vēl nevienojas par ekonomikas stimulēšanas plāna detaļāmArtrjoms Konohovs

    Eiropas Savienības valstu finanšu ministri uzsāka savu video konferenci otrdienas, 7. aprīļa, pēcpusdienā. Sākotnēji bija paredzēts, ka sanāksme varētu ilgt aptuveni piecas stundas. Tomēr tā ievilkās uz visu nakti. Trešdien no rīta, īsi pirms pulksten 10, Eirogrupas vadītājs Mariu Sentēnu paziņoja, ka vienošanās ir tuvu, bet kopsaucējs vēl nav rasts. Tādēļ diskusijas turpināsies ceturtdien.

    Finanšu ministri mēģināja vienoties par Eiropas ekonomikas glābšanas plānu. Vairākums valstu sliecas atbalstīt plašu aizdevumu piešķiršanu no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Tomēr kā vēsta dažādi avoti, Somija, Austrija un Nīderlande uzstāj, ka nauda būtu jāaizdod tikai, lai nosegtu ar veselības aprūpi un ekonomikas stimulēšanu saistītos izdevumus.

    Turpretī Eiropas dienvidos uzskata, ka valstīm pašām jāļauj izvēlēties, kam šo naudu tērēt. Un Itālijas finanšu ministrs joprojām neesot atteicies no ieceres jau tagad vienoties par koronavīrusa jeb, kā daži to tagad dēvē, „atkopšanās obligācijām”.

    Latvija pašlaik atbalsta naudas piešķiršanu no Stabilitātes mehānisma, nevis jaunu obligāciju izlaišanu. Bet par kritērijiem vēl notiek diskusija.

    Ar solidaritātes trūkumu ir neapmierināts arī Eiropas Pētniecības padomes prezidents Mauro Ferrari. Laikrakstā „Financial Times” publicētajā atkāpšanās vēstulē Ferrari asi kritizē valstu nesaskaņotu rīcību, slēdzot robežas un katram pa savam apkarojot šo epidēmiju. Eiropā netiekot koordinēts veselības aprūpes sistēmu darbs, un arī zinātnieku sadarbība zāļu un vakcīnas izstrādei, pēc viņa domām, notiek nepietiekami cieši.

    Tomēr Eiropas Savienības veselības komisāre Stella Kiriakidesa uzskata, ka Eiropas Komisija ir darījusi visu, kas ir tās spēkos. Kiriakidesa atgādina, ka Eiropas Savienība ir nevis vienota federācija, bet gan 27 valstu bloks. Un veselības aprūpe ir katras valsts pārziņā. Tādēļ Brisele šajā jomā var tikai palīdzēt saskaņot valdību rīcību, ja tās to vēlas.

    Tas, ka valstis nebūt ne vienmēr vēlas darīt lietas kopā, parāda arī domstarpības ap to, kā un kad būtu jāatsakās no pašreizējiem ierobežojumiem. Sākotnēji Eiropas Komisija plānoja jau šonedēļ publicēt vienotas vadlīnijas tam, kā būtu jāatver skolas, veikali un kafejnīcas.

    Tomēr neoficiāli ir zināms, ka Francija, Itālija un Spānija asi iebilda pret šāda dokumenta parādīšanos pirms Lieldienām. Pēc viņu domām, tas tikai traucētu iedzīvotāju noturēšanai mājās garo brīvdienu laikā. Formāli tika izmantots arguments, ka šādi jautājumi nav Briseles kompetencē. Tādēļ šīs vadlīnijas, visticamāk, tiks publiskotas aprīļa otrajā pusē.

    Tikmēr Dānija, Austrija un Čehija jau paziņojušas par ļoti pakāpenisku atgriešanos pie ierastās dzīves.

    Bet finanšu ministru nespēja vienoties nenozīmē, ka dalībvalstis palikušas bez atbalsta. “Drošības tīkls” uzņēmējiem ar 200 miljardu garantijām no Eiropas Investīciju bankas jau darbojas un arī valstīm ir pieejami ES fondu līdzekļi, kuru izmantošanai ir radikāli atviegloti noteikumi. Latvijai ir gandrīz 800 miljoni eiro.

    Tikmēr dalībvalstis pašas jau paziņojušas par atbalsta pasākumiem savai ekonomikai. Vācija pat atteikusies no idejas par bezdeficīta budžetu un izveidojusi 600 miljardu eiro lielu palīdzības fondu. Tās ekonomika 2.ceturksnī samazināsies par 10% liecina prognozes.  Francija sola valsts kredītgarantijas 300 miljardu eiro vērtībā un nepieciešamības gadījumā arī dažus uzņēmumus nacionalizēt - pārņemt savā kontrolē uz laiku.

    Šobrīd apriestie ES līdzekļi ir, lai palīdzētu dalībvalstu budžetiem šīs iniciatīvas, realizēt. Bet ekonomiskā situācija, protams, ir sarežģīta.  

    “Faktiski ir četras nozares, kuras vissmagāk ietekmē notiekošais. Tās ir pārtikas un izmitināšanas nozare; tirdzniecība; pakalpojumi un administrācija; un apstrādes rūpniecība. Ja ņem vērā kopējo nodarbinātību šajās četrās nozarēs, tā veido 37,5 procentus no pasaules nodarbinātības!” norādīja Pasaules nodarbinātības organizācijas ģenerāldirektors Gijs Raiders.

    Aģentūra saka, ka vīrusa dēļ noteiktie ierobežojumu kopumā ietekmē 2,7 miljardus strādājošo pasaulē – tie ir 81% no visa pasaules darbaspēka. Īpaši skarba situācija ir cilvēkiem ēnu ekonomikā, jo tie nesaņems ne savas, ne, piemēram, Eiropas naudas.  

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti