Politiķis pastāstīja, ka šajā ekspertu darba grupā piedalīsies visi ES valstu pārstāvji. Eiropas Komisija (EK) bija izvērtējusi pašreizējo situāciju un konstatējusi trūkumus saistībā ar datu bāžu savietojamību starp dalībvalstīm. Šīs datu bāzes glabā informāciju, kas skar drošību un migrāciju.
"ES datu bāzes ir vairākas un starp dalībvalstīm tās nav savietotas, jo ir atšķirīgi tehniskie kritēriji. Mērķis ir izveidot vienotu meklēšanas platformu, kad bāzes tiktu saslēgtas un iestādēm neizpaliktu informācija, kas ir akūti svarīga risku novēršanai," uzsvēra ministrs.
Tagad ekspertu darba grupai būs jālemj par to, kā šo vienoto datu bāžu meklēšanas platformu izveidot. Tagad līdz nākamajai padomes sanāksmei jūnijā plānots sagatavot tā saucamo ceļa karti, kurā tiks noteikti uzdevumi un galvenās prioritātes, lai iepriekšminēto platformu ieviestu. Latvija uzskata, ka šajā kartē jāiekļauj konkrēti uzdevumi un jāparedz finansējuma avoti.
Otrs šodienas diskusijas jautājums bija EK piedāvājums veikt patvēruma sistēmas reformu. EK piedāvāja divus variantus. Pirmais variants paredz, ka tiek izveidots patvēruma meklētāju sadales mehānisms gadījumā, ja kāda dalībvalsts saskaras ar lielu migrācijas spiedienu, ar kuru netiek viena pati galā. Tajā brīdī tiktu iedarbināts sadales mehānisms un patvēruma meklētāji tiktu sadalīti pa pārējām ES valstīm saskaņā ar konkrētu formulu.
Otrs piedāvātais variants bija ieviest automātisku sadales mehānismu jeb tā saucamo kvotu sistēmu regulas veidā. Eiropas patvēruma atbalsta birojam šādā gadījumā tiktu nodotas pilnvaras lemt par šo jautājumu un iedarbināt sadali pēc konkrētas formulas, neprasot dalībvalstu akceptu patvēruma meklētāju uzņemšanā. "Faktiski tā ir obligātā kvotu sistēma, atstājot lemšanu ES kompetencē, nevis dalībvalstu kompetencē," uzsvēra Kozlovskis.
Šodienas padomes sanāksmē par piedāvāto sadales mehānismu konkrēti lēmumi netika pieņemti. Tagad tiks apkopoti dalībvalstu viedokļi, un, visticamāk, nākamajā padomē šis jautājums atkal būs darbakārtībā.
Šodienas sanāksmē ES dalībvalstu viedokļi par piedāvāto sadales mehānismu atšķīrušies. "Daļa uzskata, ka ir jābūt mehānismam, kā šo sadali iedarbināt, tomēr ir valstis, kas uzskata, ka lemšanai par patvēruma meklētāju uzņemšanu jāpaliek nacionālajā kompetencē," skaidroja Kozlovskis.
Ministrs skaidroja, ka Latvijas pozīcija nav mainījusies - Latvija iestājas par brīvprātīgu iesaisti jebkurā patvēruma meklētāju pārdales mehānismā.
"Esam pret to, ka ES tiktu nodota kompetence lemt par sadales mehānisma iedarbināšanu. Turklāt Latvija solidāri jau tagad aktīvi ir iesaistījusies patvēruma meklētāju plūsmas mazināšanā, piemēram, darbojoties ES ārējās robežas uzraudzībā," norādīja ministrs.
