ĪSUMĀ:
- Epidēmijas Ķīnā var apdraudēt medikamentu un to sastāvdaļu piegādi Eiropai.
- EK mierina: pagaidām šādu draudu nav.
- EK atzīst: aptuvenu pusi aizsardzības ekipējuma saskarsmei ar saslimušajiem ražo Ķīnā.
- Eiropas slimību centrs: varbūtība inficēties ar koronavīrusu Eiropā joprojām ir zema.
- Čehijas veselības ministrs: EK jāaicina zāļu ražotāji atgriezties Eiropā.
- ES veselības ministri vienojušies: atsevišķos gadījumos ceļotājiem no Ķīnas var jautāt, ar kādiem cilvēkiem viņi ir bijuši saziņā.
Eiropas Komisija mierina, ka pagaidām šādu draudu nav, bet atzīst, ka arī aptuveni puse no aizsardzības ekipējuma, kas jāizmanto saskarsmē ar saslimušajiem, tiek ražota Ķīnā.
Varbūtība inficēties ar koronavīrusu Eiropā joprojām ir zema. Tā uzskata Eiropas Slimību kontroles un profilakses centrs. Tomēr epidēmija Ķīnā var radīt problēmas citās jomās. Viena no tām ir medikamentu ražošana.
Čehijas veselības ministrs Ādams Vojtehs atgādināja, ka pašlaik Ķīnas uzņēmumi ir vienīgais piegādātājs vairāku nozīmīgu zāļu sastāvdaļām.
“Tāda epidēmija kā koronavīruss vai jebkura cita katastrofa var apdraudēt medikamentu piegādi visai Eiropas Savienībai.
Tādēļ es uzskatu, ka Eiropas Komisijai būtu jāpievērš tam uzmanība un jāaicina dzīvībai nozīmīgo medikamentu un to sastāvdaļu ražotāji atgriezties Eiropā. Man ir zināms, ka ASV ļoti nopietni izturas pret šo jautājumu. Viņi uztver pieeju medikamentiem kā nacionālās drošības jautājumu. Domāju, ka arī Eiropas Savienībā ir nepieciešama tāda pieeja,” pauda Ādams Vojtehs.
Eiropas Komisija mierina, ka tuvāko mēnešu laikā nekādas problēmas nav gaidāmas.
Tomēr veselības komisāre Stella Kiriakidesa atzina, ka Ķīnā tiek ražota arī puse no aizsargtērpiem un cita ekipējuma, kas tiek izmantots saskarsmē ar saslimušajiem. Tādēļ Komisija ir lūgusi pārējos ražotājus izvērtēt iespējas apmierināt augošo pieprasījumu. Tas var būt būtiski arī tādēļ, ka vairākas valstis ar Eiropas Komisijas palīdzību apsver iespēju kopīgi iegādāties zāles un ekipējumu cīņai ar šo vīrusu.
Tomēr galvenais uzsvars Eiropā joprojām tiek likts uz starpvalstu koordināciju un sabiedrības informēšanu.
Latvijas Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, kura šajā sanāksmē pārstāvēja Latviju, sacīja, ka sabiedrībā reizēm tiek radīta panika.
“Arī šie gadījumi ir bijuši citās valstīs. Tie raisa paniku. Cilvēki uzreiz metās uz aptiekām, pērk visu, ko vien, viņuprāt, viņi var nopirkt, lai nodrošinātos pret iespējamo apdraudējumu,” norādīja Mūrmane-Umbraško.
Veselības ministrijas valsts sekretāre ir pārliecināta, ka Latvija ir gatava tikt galā ar iespējamiem koronavīrusa gadījumiem.
“Mēs esam savu gatavību pārbaudījuši jau vairākkārt. Mums ir bijušas aizdomas par cilvēkiem, ka viņi ir saslimuši ar koronavīrusu. Izejot visus soļus, kas ir jāiziet gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, gan Slimību profilakses un kontroles centram un slimnīcām... tie soļi ir izdarīti. Par laimi nav apstiprinājusies šī saslimšana,” atgādināja Mūrmane-Umbraško.
Itālija šobrīd ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas ir pārtraukusi aviosatiksmi ar Ķīnu. Vairums citu valstu pārstāvju piekrīt Pasaules Veselības organizācijai, ka tas šobrīd nav nepieciešams. Tomēr bloka veselības ministri ir vienojušies, ka atsevišķos gadījumos ceļotājiem no Ķīnas var tikt uzdots jautājumus par to, ar kādiem cilvēkiem viņi ir bijuši saziņā.
KONTEKSTS:
2019. gada decembrī Ķīnā sākās jauna vīrusa izplatība. Jaunā vīrusa uzliesmojuma epicentrs ir Ķīnas centrālās daļas pilsēta Uhaņa, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pretēji sākotnējiem pieņēmumiem secināts, ka vīruss varētu tikt pārnests arī no cilvēka uz cilvēku.
Lai nepieļautu vīrusa izplatību, Ķīna paziņojusi par valsts mēroga ierobežojumiem. Vīruss izplatījies arī ārpus Ķīnas: Japānā, Filipīnās, Dienvidkorejā, Taivānā, Taizemē, Vjetnamā, Saūda Arābijā, Singapūrā, ASV, un Austrālijā. Pirmie gadījumi identificēti arī Eiropā – Francijā, Vācijā un Somijā.
Savukārt Pasaules Veselības organizācija (PVO) saistībā ar Ķīnas koronavīrusu izsludinājusi augstāko starptautisko ārkārtas stāvokli veselības aizsardzības jomā. Jaunā tipa koronavīrusa uzliesmojums radījis īpašu satraukumu, jo tas ir radniecīgs SARS jeb smagā akūtā respiratorā sindroma izraisītājam. SARS 2002. un 2003. gadā prasīja gandrīz 800 cilvēku dzīvības, pārsvarā kontinentālajā Ķīnā un Honkongā.
Mirušo skaits tagad ir pārsniedzis SARS jeb smagā akūtā respiratorā sindroma uzliesmojumā mirušo skaitu Ķīnā un Honkongā 2002. un 2003.gadā.
