ES trūkst stingri vienotas migrācijas politikas. Un tas ekspertu vērtējumā ir viens no iemesliem, kādēļ regulāri nākas dzirdēt par to, ka Vidusjūrā, nogrimstot kārtējai migrantu vai bēgļu laivai, dzīvību zaudējuši vēl desmitiem cilvēku.
„Nepastāv legāli veidi, kā bēglim nokļūt Eiropā. Jā, ir izveidota sistēma tiem, kas jau ir ieradušies Eiropas teritorijā, bet joprojām problemātisks ir jautājums, kā līdz šejienei nokļūt. Tas, kas mums ir, tā ir [Eiropas Komisijas] bēgļu izmitināšanas programma. Līdz ar Sīrijas krīzi apjomi ir palielinājušies. Tomēr joprojām ir ļoti maz bēgļu, kam izdodas nokļūt Eiropā, izmantojot izmitināšanas programmu. Daudz vairāk būs to, kas galu galā izmantos laivu, lai tiktu Eiropā, jo, kad viņi bēg no savas valsts, nav cita ceļa, kā šeit nokļūt,” saka Eiropas Bēgļu un trimdinieku padomes pārstāve Aspazija Papadopoula.
Īpaši pēdējā gada laikā ir bijuši vairāki priekšlikumi glābšanas operāciju stiprināšanai Vidusjūrā. Tie ir pozitīvi soļi uz priekšu, atzīst eksperte, tomēr uzsver, ka tas nav galvenais. Viņa norāda, ka problēma nav noslīkušo migrantu mirstīgo atlieku izvilkšana no ūdens. Ir jāpalīdz cilvēkiem, lai viņiem nevajadzētu riskēt ar savām dzīvībām, lai nokļūtu Eiropā, tādēļ vajadzētu meklēt vairāk inovatīvu risinājumu. Kā viens no piemēriem ir tā dēvētās „humānās vīzas." Eksperte norāda, ka vairākas valstis tādas jau izmanto, un parasti persona var doties uz attiecīgo vēstniecību un iegūt vīzu uz Eiropas valsti aizsardzības vai humānu apsvērumu dēļ.
Eiropas Komisijai (EK) bijusi līdzīga ideja, ka šāda veida atļaujas bēgļiem varētu izsniegt ES pārstāvniecības. Taču tad vajadzētu ieviest izmaiņas kopienas noteikumos, kas visu sarežģī vēl vairāk, tādēļ tuvākajā nākotnē šis ierosinājums diez vai īstenosies dzīvē.
Tikmēr kopienas iekšlietu komisāres Sesīlijas Malmstrēmas pārstāvis Mikele Čerkone uzstāj, ka Brisele ir darījusi visu iespējamo, tostarp palīdzot finansiāli, lai ieviestu vienotākus migrācijas noteikumus. Bet tās ir dalībvalstis, kas nevēlas vienotu migrācijas politiku. Čerkone norāda uz traģēdiju pie bēdīgi pazīstamās itāļu Lampedūzas salas, kur pērn, nogrimstot pārpildītam migrantu kuģim, dzīvību zaudēja 350 cilvēki. Toreiz dalībvalstu ministri solīja sanākt kopā un vienoties, lai nodrošinātu, ka nākotnē nekas tāds neatkārtojas. Tomēr nekas daudz nav mainījies, konstatē Čerkone.
„Ja es atskatos, ko dalībvalstis, visas dalībvalstis teica uzreiz pēc traģēdijas- tas bija, ka mēs negribam, lai šādas lietas notiktu atkal, ka mums tas jārisina kā kopēja Eiropas problēma. Nu jāsaka, ka šie vārdi diemžēl nav materializējušies konkrētā rīcībā, vismaz ne pietiekamā mērā,” saka Čerkone.
Eiropas Parlamenta vēlēšanām esot tepat aiz stūra, visi politisko grupu kandidāti uz EK prezidenta amatu uzstāj, ka vēlas kopīgu ES migrācijas politiku un sola rīkoties. Ņemot vērā dalībvalstu pretestību, to ir daudz vieglāk solīt nekā izdarīt. EP politiskās grupas veido dažādas nacionālās partijas, kurām atsevišķos jautājumos mēdz būt dažādi uzskati, īpaši jau runājot par migrāciju. Nemaz nerunājot par dalībvalstu valdību atšķirīgajām nostājām.
Iespējams, kādi konkrētāki priekšlikumi nāks gaismā jūnijā. EK aicinājusi dalībvalstis piedāvāt risinājumus, kā rīkoties jautājumā par migrantiem, kas riskē ar savām dzīvībām, mēģinot sasniegt Eiropas krastus ļodzīgās laivās.
