Tādēļ Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, samita priekšvakarā uzrunājot Maltas parlamentu, atzina, ka panākt iebraucēju skaita mazināšanos no Āfrikas nav vienkāršs uzdevums.
„Mums un mūsu Āfrikas partneriem ir jāsastopas ar ļoti nopietnu izaicinājumu, kas ir krietni sarežģītāks, nekā pašreizējā migrācijas krīze,” norāda Tusks. „Tas skar ilgtermiņa strukturālās problēmas, kas dziļi balstās ekonomikas uzbūvē un veido situāciju, kurā pat ekonomikas izaugsme rada nevis darbavietas, bet gan palielina nevienlīdzību un urbanizāciju. Tas ir cieši saistīts ar nestabilitāti, kas vērojama Sahēlas reģionā un Somālijas pussalā,” pauda Eiropas Padomes priekšsēdētājs.
Premjeri, prezidenti un ministri Valletas samitā cer vienoties par ļoti konkrētiem soļiem migrācijas plūsmas mazināšanai.
Piemēram, Āfrikas valstu vēstniecības Eiropā varētu palīdzēt atpazīt savas valsts pilsoņus, kuri ir iznīcinājuši dokumentus, lai izvairītos no izraidīšanas. Tāpat Eiropa gribētu, lai Āfrikas valstis labprātāk uzņemtu savus pilsoņus, kas tiek izraidīti no Eiropas, jo nekvalificējas bēgļa statusam.
No savas puses Eiropa sola naudu – jaunu palīdzības fondu, kurā sākumā tiks noguldīti 1,8 miljardi eiro, kā arī lielākas iespējas legālai migrācijai, uz ko uzstāj Āfrikas valstis. „Papildus jau esošajai palīdzībai jaunais fonds piedāvās jaunas attīstības iespējas. Tas ir būtiski, jo gados jauniem afrikāņiem bieži vien dzīvē ir tikai divas izvēlēs: bezdarbs vai pievēršanās radikālām idejām. Tieši tādēļ Eiropa dubultos afrikāņiem pieejamo vietu skaitu tādās mācību apmaiņas programmās kā “Erasmus +” un Marijas Sklodovskas-Kirī stipendija,” klāsta Tusks.
Pēdējā laikā bēgļu plūsma uz Maltu ir mazinājusies. Tādēļ bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros no tās netiek plānots aizvest daļu no iebraucējiem. Tomēr šīs nelielās salu valsts iedzīvotāji skaidri zina, kā izskatās migrantu laivas, kas ierodas pie tās krastiem. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ šī tikšanās starp Āfrikas un Eiropas līderiem notiek tieši šeit.
Visi cer, ka kaut daļa no solījumiem šoreiz tiks īstenota dzīvē. Tomēr fakts, ka no plānotajiem 160 000 bēgļu no Itālijas un Grieķijas pagaidām ir pārvietoti vien mazāk par 120 cilvēkiem, liek par to šaubīties. To pasvītroja arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs. „Nav pieņemami, ka valstu un valdību vadītāji vispirms samitos kaut ko apsola, tad apstiprina Eiropas Savienības institūciju sagatavotos priekšlikumus (šajā gadījumā par 160 000 cilvēku pārvietošanu), bet vēlāk gandrīz neko nedara, lai šos lēmumus pienācīgi īstenotu dzīvē,” atzīmē Šulcs.
Pēc tikšanās ar Āfrikas līderiem Eiropas valstu premjeri un prezidenti sanāks uz atsevišķu sanāksmi, lai apspriestu līdz šim pieņemto migrācijas lēmumu izpildi.
