Izraēlas un arābu konflikta atrisināšana ir viena no Eiropas Savienības galvenajām ārpolitiskajām interesēm. Kā teikts ES ārlietu dienesta paziņojumā,
divu neatkarīgu – Izraēlas un Palestīnas – valstu mierīga līdzāspastāvēšana un labas attiecības ar kaimiņiem ir viens no galvenajiem mērķiem, ko Brisele vēlas panākt šajā reģionā. Taču pašreizējā situācija un konfliktā iesaistīto pušu nostāja rada bažas par miera procesa nākotni.
Uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni šonedēļ pauda stingru pārliecību, ka Tuvo Austrumu miera procesu nedrīkst pamest novārtā, jo tas ir ārkārtīgi svarīgs ne tikai Izraēlai un palestīniešiem, bet arī visai starptautiskajai sabiedrībai un īpaši drošībai un stabilitātei visā reģionā:
''Mēs strādājam pie tā, lai izveidotu pamatus īstam reģionālam ietvaram, kad ļautu iesaistītajām pusēm spert nozīmīgus soļus. Es nerunāju par galīgo vienošanos vai galīgo statusu. Taču es uzskatu, ka pašreizējā situācijā, kad mēs saskaramies ar pilnīgu izmisumu un sapni vai cerību par galīgo konflikta atrisinājumu, mums ir jāsāk veidot tilti, lai šo mērķi sasniegtu. Pašreizējā situācijā mēs nedrīkstam atļauties neko nedarīt. Ja mēs nevirzīsimies uz priekšu, vardarbība atgriezīsies, un mēs to jau brīžiem redzam. Mēs arī redzam, ka divu valstu risinājums kļūst arvien mazāk dzīvotspējīgs, ja ne neiespējams. Manuprāt, starptautiskā sabiedrība, Izraēla un palestīnieši nevar to atļauties.''
Pēc ES veiksmīgās darbības, panākot starptautisku vienošanos par Irānas kodolprogrammu, tiek liktas lielas cerības uz to, ka Eiropas Savienība līdzīgu rezultātu varētu sasniegt arī Izraēlas un palestīniešu miera procesā.
Eiropas Parlamenta debašu laikā daži no deputātiem pauda pārliecību, ka Eiropas Savienībai noteikti ir jākļūst par dominējošo spēlētāju Tuvo Austrumu miera procesā, īstenojot nozīmīgas iniciatīvas ilgtspējīga risinājuma atrašanai. Piemēram, izskanējis ierosinājums pakļaut palestīniešu pašpārvaldi starptautiskai aizsardzībai, jo miera process faktiski vairs nav Izraēlas ārpolitikas dienas kārtībā.
Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas deputāts no Lielbritānijas Čārlzs Tannoks gan paudis pārliecību, ka līdzšinējā sarunu taktika būtu jāmaina:
''Pārāk bieži sarunas apdraud pārāk agra fokusēšanās uz detaļām. Tieši tāpēc tādi strīdīgi jautājumi kā Jeruzālemes statuss, bēgļu apmetnes un palestīniešu tiesības atgriezties savās dzīvesvietās ir jāatstāj uz beigām, priekšplānā izvirzot dažādas vienkāršas uzticību vairojošas iniciatīvas. Piemēram, manuprāt, grupējuma ''Islāma valsts'' draudu izskaušanai ir jābūt par pašu galveno prioritāti, jo tas ir kopējs ienaidnieks visām iesaistītajām pusēm.''
Viens no pretrunīgākajiem jautājumiem Tuvo Austrumu miera procesā ir Izraēlas atteikšanās pārtraukt bēgļu apmetņu celtniecību un atzīt palestīniešu teritoriju okupāciju. Šāda nostāja tiek uzskatīta par starptautisko tiesību pārkāpumu un noliegšanu. Deputāts no Ungārijas Tamašs Meszerics savukārt norāda, ka Eiropas Savienība šajā jautājumā nedrīkst piekāpties:
''Starptautiskās tiesības ir jāsaglabā un jāievēro, pat Izraēlai. Un, ja tā nav principiāla Eiropas Savienības nostāja, mums neizdosies nekādā veidā ietekmēt situāciju. Vai nu mēs paši balstāmies uz starptautiskajiem likumiem un starptautiskajiem principiem, vai arī mums nebūs nekādas ietekmes uz pašreizējo situāciju. Piecu miljonu lielā palestīniešu kopiena nevar to atļauties.''
Kā jau minēja Federika Mogerīni, galvenais Tuvo Austrumu miera procesa mērķis ir panākt stabilitāti arī plašākā reģionā. Ja izdotos panākt miera līgumu šajā jautājumā, būtu pamats sākt attiecību uzlabošanu arī ar pārējām reģiona valstīm. Daudzi politikas eksperti norāda, ka šajā situācijā Eiropas Savienībai var nākties izmainīt savu politiku arī pret Krieviju. Kā zināms, arī Irānas kodolprogrammas jautājumā neiztika bez Krievijas atbalsta. Tagad, pastiprinoties Krievijas sadarbībai ar Sīriju, Maskavas atbalsts, piemēram, cīņā ar ''Islāma valsts'' grupējumu arī varētu izrādīties ļoti noderīgs.
