Kopš terora aktiem Parīzē ir pagājis nedaudz vairāk kā mēnesis, un Eiropas Savienības (ES) līmenī ir aktualizējušās diskusijas par jauniem ieroču aprites noteikumiem. 18. novembrī Eiropas Komisija pieņēma jaunu pasākumu paketi, kuras mērķis ir apgrūtināt ieroču iegādi internetā, labāk uzraudzīt likumīgi iegādātos ieročus, pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī nodrošināt, lai norakstītie ieroči tiešām tiktu pienācīgi iznīcināti. Prezentējot šos jaunos piedāvājumus, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņoja - galvenais mērķis esot nodrošināties pret to, ka ieroči nonāk teroristu rokās, radot draudus Eiropas iedzīvotājiem un vērtībām. Jaunie noteikumi paredzētu arī to, ka gadījumā, ja varas iestādes ir aizliegušas personai iegādāties ieroci, šis aizliegums būtu spēkā arī citās dalībvalstīs. Tāpat paredzēts pastiprināt pusautomātisko šaujamieroču iegādes noteikumus, paredzot, ka atsevišķi ieroču veidi nekādos apstākļos nevar atrasties privātpersonu rīcībā.
No visiem Eiropas Komisijas piedāvājumiem nekavējoties spēkā stāsies tikai ieroču neitralizēšanas noteikumi. Dažādās dalībvalstīs šādu ieroču deaktivizēšanas noteikumi ir atšķirīgi. Piemēram, Dānijā ierocis tiek pārzāģēts, Nīderlandē – detaļas tiek sametinātas, bet, piemēram, Slovākijā, šādu ieročus visai viegli var atkal atjaunot un izmantot.
Kā noskaidrots Eiropas Komisijas pētījumā, pašlaik Eiropas Savienībā ir aptuveni 81 miljons nelegālo ieroču, daudzus no kuriem viegli var pārvadāt pāri robežām. Īpaši daudz ieroču ieceļo no Balkāniem, kur tie saglabājušies no 90. gadu vidus kariem.
Eiropas Parlamentā notikušajās debatēs britu deputāts Daniels Daltons norādījis, ka neitralizēto ieroču pilnīga aizliegšana var radīt arī grūtības:
''Runājot par deaktivizētajiem ieročiem, jāatzīst, ka pašlaik apritē atrodas simti un tūkstoši šādu ieroču un par tiem nav pieejama informācija. Ja vienas nakts laikā tie pilnībā tiks aizliegti, vai neradīsies situācija, ka mēs piespiedīsim šos cilvēkus aiziet pagrīdē un radīsies vēl vairāk nelegālo ieroču? Cilvēkiem vienkārši vajadzēs no šiem ieročiem atbrīvoties.''
Par citiem piedāvājumiem, tostarp pusautomātisko ieroču aizliegšanu, būs nepieciešams sarīkot debates Eiropas Parlamentā un Eiropadomē. Kā norāda eksperti, likumdevējiem ir jārēķinās ar asu pretestību no medniekiem un sportistiem, jo ierobežojošie pasākumi noteikti skars arī viņus. Uz to pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta debatēs norādīja arī Eiropas Tautas partiju grupas deputāts Andreass Švābs:
''Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Komisija izskaidro, kāds ir patiesais šo piedāvājumu mērķis? Kas notiks ar normālajiem medniekiem un sportistiem, kuri savus ieročus ir iegādājušies likumīgā ceļā? Ko šie jaunie noteikumi nozīmēs viņiem? Mums ir jāizrunā šīs lieta un jāmazina bažas cilvēku prātos.''
Neilgi pēc tam, kad Eiropas Komisija publiskoja savus piedāvājumus, internetā tika izveidota petīcija, kuras autori norāda, ka terorismu nav iespējams apturēt, ierobežojot likumīgu ieroču turēšanu. Līdz šīs nedēļas sākumam petīciju bija parakstījuši gandrīz 270 tūkstoši cilvēku. Petīcijas autori norāda, ka pašlaik teroristiem un noziedzniekiem iegādāties nelegālus ieročus ir vieglāk, nekā legāliem ieroču īpašniekiem iegādāties legālus ieročus. Tiek uzsvērts, ka neviens no Eiropas Komisijas piedāvājumiem nebūtu novērsis ne uzbrukumu satīriskā žurnāla „Charlie Hebdo” redakcijai šī gada sākumā, ne asiņainās apšaudes 13. novembrī Parīzē, jo šajos uzbrukumos netika izmantoti ieroči, kādus tagad plānots aizliegt. Tāpat petīcijā pausts viedoklis, ka šāda Eiropas politiķu rīcība nav godīga, jo likumpaklausīgiem pilsoņiem tiks atņemts gan viņu īpašums, gan arī vaļasprieks, kā arī ierobežotas viņu pilsoniskās brīvības.
