ES valstu līderi ceturtdien runās arī par tirdzniecību, cerot, ka ASV uz ES kā uz stratēģisko partneri neattiecinās savus jaunos ievedmuitas tarifus tēraudam – 25% un alumīnijam – 10%. Eiropas plāns – kopā ar ASV vērsties pret Ķīnu un cīnīties pret tērauda pārprodukciju.
Tāpat arī tiks runāts par kopējo tirgu un jauno digitālo nodokli. Savukārt piektdien pirmā tikšanās būs jau bez britiem – 27 valstis runās par “Brexit”, un tad paliks tikai 19 valstis – eirozonas valstis.
Nesenie notikumi Lielbritānijā ir daļēji novērsuši Eiropas Savienības acis no „Brexit” procesa, un valstis apvienojas, lai atbalstītu Apvienoto Karalisti tās konfliktā ar Krieviju. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja sanāksmē Briselē informē dalībvalstu kolēģus par jaunāko izmeklēšanā un iepriekš ir paudusi, kad līderu samitā centīsies pārliecināt pārējās bloka valstis vienoti nosodīt Maskavu par Solsberijas pilsētā Lielbritānijā notikušo uzbrukumu ar nervus paralizējošu vielu bijušam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai.
„Es šo jautājumu izcelšu sarunās ar kolēģiem no pārējām valstīm, jo ir skaidrs, ka Krievija nepakļaujas nekādiem likumiem. Incidents Solsberijā bija daļa no Krievijas agresijas stila pret Eiropu un tās tuvākajiem kaimiņiem, sākot no Balkāniem līdz Tuvajiem Austrumiem,” pauda Meja.
Lielbritāniju līdz šim jau stingri atbalstīja vairākas valstis, Vāciju, Franciju, Baltiju ieskaitot, bet tās zemes, kam ir tuvākas attiecības ar Krieviju – Itālija, Grieķija, ar asu kritiku nesteidzas un vēlas atbalstīt pielaidīgāku nostāju.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura nekad nav skopojusies ar kritiku pret Krievijas līderi Vladimiru Putinu, Briselē norādīja, ka, solidarizējoties ar Lielbritāniju, arī Lietuva varētu izraidīt Krievijas diplomātus, kas nodarbojas ar spiegošanu, vai paplašināt tā dēvēto Magņitska sarakstu, kas aizliedz iebraukt Lietuvā ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem.
Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savieība), kurš arī piedalās sanāksmē Briselē, norādīja, ka Latvija atbalstīs Lielbritānijas priekšlikumus.
Iepriekš izskanējis, ka Latvija varētu piedāvāt mītnes vietu Britu padomei, kuras darbību Krievija ir aizliegusi un kas ceturtdien ir pārtraukusi savu darbu, par to arī oficiāli paziņojot, kā arī, ja būs nepieciešams, Krievijā raidošajam BBC kanālam.
Pēc dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu ar Krievijā ražotu bīstamu toksisku vielu Lielbritānija jau ir izraidījusi 23 Krievijas diplomātus un ieviesusi virkni sankciju pret Krievijas amatpersonām. Maskava ir atbildējusi, izraidot 23 britu diplomātus un apturot Britu padomes darbību Krievijā.
KONTEKSTS:
4.martā ar nervus paralizējošu vielu tika saindēts 66 gadus vecais bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa 33 gadus vecā meita Jūlija. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija varētu būt iesaistīta šajā indēšanā.
Tāpat Lielbritānija pieprasīja Krievijai otrdienas, 13.marta, laikā sniegt paskaidrojumus, kāpēc bijušais krievu spiegs Skripaļs un viņa meita Lielbritānijas teritorijā saindēti ar Krievijā izstrādātu nervus paralizējošu vielu. Arī ASV un NATO ir pauduši atbalstu Londonai.
Krievija trešdienas, 14.marta, nebija sniegusi oficiālu atbildi Lielbritānijai šajā lietā lietā, un britu Nacionālās drošības padome lēma par 23 Krievijas diplomātu izraidīšanu. Krievija ir spērusi atbildes soļus Lielbritānijai, izraidot 23 britu diplomātus un apturot Britu padomes darbību Krievijā.
