Meklē risinājumus
Ierodoties samitā daļai līderu, Francijas prezidents Emanuels Makrons bija noskaņoti pozitīvi palīdzēt Itālijai un Vācijai: “Es tūlīt iešu un runāšu ar Višegradas grupu, es runāšu ar Itālijas premjeru. Mēs visi kopā strādāsim, un es ticu, ka dienas beigās mums izdosies.”
Tikmēr Vācija ar vairākām valstīm mēģina noslēgt divpusējus līgumus, lai varētu atpakaļ uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nosūtīt tos patvēruma meklētājus, kur tie sākumā reģistrējušies. Te atsaucību izrādījusi Grieķija, Francija, Spānija. Arī Latvija ņem atpakaļ tos Latvijā reģistrētos patvēruma meklētājus, kas aizklīduši uz Vāciju.
Šis ir Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdības izdzīvošanas jautājums, jo tās koalīcijas partneri no Bavārijas savu vēlēšanu gaidās oktobrī šūpo viņas valdību. Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers neatlaidīgi pieprasa pārskatīt Vācijas patvēruma politiku un sagaida, ka Briselē Merkele spēs vienoties ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm par taisnīgu migrantu sadali un atbalstu.
Pašlaik izskan trīs iespējamie risinājumi. Pirmkārt, izveidot “izcelšanās platformas” - vietas, kur patvēruma meklētājus, kurus atrod Vidusjūrā, varētu droši aizvest, bet šīs vietas neatrastos ES. Šī ir pilnīgi jauna lieta, un neviens vēl nezina, kā tas tieši izskatīsies.
Otrkārt, nākamajā septiņgades budžetā visām bēgļu lietām izveidot pastāvīgu pozīciju, lai nav katru reizi jāsamet līdzekļi. Un, treškārt, vairāk sadarboties ar tām valstīm, no un caur kurām patvēruma meklētāji nāk.
Itālija draud ar veto
Tikmēr Itālijas jaunā radikālā valdība paziņojusi, ka glābšanas kuģus ar migrantiem savās ostās vairs neielaidīs. Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte ir piedraudējis uzlikt veto līderu sanāksmes gala dokumentam, ja pārējo dalībvalstu līderi nesniegs Romai lielāku palīdzību.
Ierodoties sanāksmē, Angela Merkele par spīti šīm vētrām neizrādīja īpašu satraukumu un medijiem norādīja, ka sagaida auglīgas sarunas. Viņu atbalstīja arī Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš norādīja, ka aizvadītajā svētdienā Briselē notikušā ārkārtas sanāksme par migrāciju, ko rosināja gan Itālijas trauksme, gan arī spriedze Vācijas valdībā, ir bijusi labs pamats, lai šodien sarunas turpinātu par Eiropu, kas aizsargā un vienlaikus paliek suverēna.
Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), vaicāts, kā šī migrācijas jautājumu spriedze atsauksies uz Latviju, Latvijas Radio norādīja, ka brīvprātīga migrantu uzņemšana šobrīd nav sarunu dienaskārtībā. Visticamāk, vairāk domās par robežu stiprināšanu, un Latvija ir gatava iesaistīties.
“Domāju, ka diskusija būs par, iespējams, finansiālo atbalstu tieši tām valstīm. Bet tas nebūs par kvotām, brīvprātīgām vai nebrīvprātīgām, tāds jautājums nav šobrīd dienaskārtībā.
Mēs būtu gatavi palīdzēt, jo mēs tādā ziņā vienmēr esam pauduši, ka mums Eiropas solidaritāte ir ļoti svarīga. Tikai esam norādījuši, ka nevajag uzspiest to, ko nevaram izdarīt.
Un praksē tas ir parādījies,” sacīja Kučinskis.
Viens no galvenajiem jautājumiem būs migrantu tā sauktās "izsēdināšanas platformas" Ziemeļāfrikas valstīs, kur nogādātu izglābtos migrantus un izvērtētu, vai viņiem ir nepieciešams patvērums. Bet Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers brīdinājis, ka Eiropas Savienības līderiem nevajadzētu būt pārāk straujiem ar šo lēmumu, vispirms nelūdzot šo valstu piekrišanu, lai neradītu iespaidu par neokoloniālismu.
KONTEKSTS:
Pašlaik nav bažas, ka būtu pieaugusi migrantu plūsma uz Eiropu, gluži pretēji – salīdzinājumā ar krīzes karstumu 2015.gada oktobrī tagad patvēruma meklētāju ierašanās Eiropā samazinājusies par 96%. Bet Itālijas jaunā labēji populistiskā valdība un briestošā politiskā krīze Vācijā ir likusi Eiropā atkal pieķerties pie bēgļu lietām.
Tāpēc migrācija būs viens no izšķirošajiem jautājumiem ceturtdien un piektdien, 28. un 29.jūnijā, notiekošajā Eiropas Savienības valstu līderu sanāksmē Briselē.
