Cik solidārām ir jābūt Eiropas valstīm vienai ar otru, kad runa ir par migrāciju? Un kā šai palīdzībai būtu jāizpaužas? Tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem šajā samitā mēģinās atbildēt 28 dalībvalstu premjeri un prezidenti.
Migrācijas reforma ir iestrēgusi, jo daļa no Eiropas valstīm kategoriski iebilst pret jebkādu pastāvīgu bēgļu pārdales mehānismu. Savukārt citi uzstāj, ka grūtā brīdis visiem bez izņēmuma būtu jānāk palīgā pārējām bloka valstīm.
Emocionālu reakciju izsauca arī Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska atzinums, ka līdzšinējā bēgļu kvotu sistēma nav nesusi gaidītos rezultātus: “Šīs domstarpības pavada emocijas, kas apgrūtina iespēju atrast kopējo valodu un racionālos argumentus šajās diskusijās. Tādēļ mums ir jāstrādā pie mūsu vienotības vēl aktīvāk nekā līdz šim.”
Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) uzskata, ka būtu jābūt dažādiem veidiem, kā valstis var nākt palīgā viena otrai, piemēram, ar naudu vai ekspertiem. “Jāturpina meklēt tie ceļi un tie instrumenti, kas nešķeltu dalībvalstis savā vidū, tādējādi neveicinot populismu un neveicinot strīdus. Ir jau veiksmes stāts – atbalsts, kas tika migrācijas izcelsmes vietās dots attiecībā uz Itāliju un arī Turcijas piemērs.
Tā kā mēs turpināsim meklēt risinājums, izvairoties no tā, lai sāktos strīdi par kaut kādiem mehānismiem,” sacīja Kučinskis.
“Neviens nav kvotas nogalinājis. Mēs debatētam par visefektīvāko mehānismu, kā risināt imigrācijas jautājumus, bet šobrīd redzam, ka dažās valstīs kvotu sistēma ir neefektīva un tikai daļēji īstenota. Tāpēc mums jāmeklē efektīvāki risinājumi,” paudusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Visasāk pret bēgļu uzņemšanu līdz šim ir iestājušās Višegradas grupas valstis – Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija. Mēģinot nedaudz mazināt saspīlējumu, šo četru valstu premjeri no rīta tikās ar Itālijas valdības vadītāju Paolo Džentiloni un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru.
Pēc tās Ungārijas premjers Viktors Orbans paziņoja, ka
Višegradas valstis ir nolēmušas piešķirt aptuveni 30 miljonus eiro, lai palīdzētu Itālijai tikt galā ar migrantu vilni.
“Mēs, četras Višegradas valstis, esam gatavi piešķirt būtiskus līdzekļus, lai palīdzētu aizsargāt Eiropas Savienības ārējo robežu un palīdzēt tam, ko Eiropas Savienība šobrīd dara Lībijā. Mēs esam spēruši šo soli, jo mēs ticam Eiropas vienotībai. Un šis Eiropas migrācijas politikas elements līdz šim ir pierādījis sevi darbībā. Te es runāju par robežu apsardzi un cīņu ar migrācijas cēloņiem,” sacīja Orbans.
Pēc šī paziņojuma Junkers nosauca Orbanu par “draugu” un sacīja, ka vismaz daļu no domstarpībām tagad ir izdevies atrisināt:
“Tas ir pierādījums, ka četras Višegradas valstis pilnībā atbalsta Itāliju un pārējos. Tā kā šodien beidzot es esmu laimīgs.”
Tomēr ar šo soli vien atrisināt migrācijas reformu diez vai izdosies. Tādēļ diskusijas par to, kā labāk tikt galā ar migrantu plūsmu, turpināsies vismaz līdz nākamā gada vidum.
