No mēneša uz mēnesi Eiropas politiķi ir atlikuši diskusijas par Lielbritānijas prasībām reformēt ES. Lielā mērā tas ir skaidrojams ar to, ka šīs prasības uz papīra tika noformulētas vien pavisam nesen. Arī tagad nekādu gala lēmumu pieņemt vēl nav plānots. Tomēr šīs nedēļas Eiropas līderu tikšanās būs pirmā iespēja visiem kopā apspriest Londonas prasības. Vissarežģītākā no tām ir ideja liegt iebraucējiem no citām ES valstīm četrus gadus pieeju sociālajiem pabalstiem.
Par spīti baumām Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds pirmdien apstiprināja, ka Londona joprojām pie tā pieturas. “Mēs no paša sākuma esam uzturējuši prasību par nepieciešamību noteikt četru gadu gaidīšanas periodu, pirms ir iespējams piekļūt sociāliem pabalstiem,” saka Hamonds.
„Šis priekšlikums ir uz galda, un par to nav nekādu šaubu. Mēs arī zinām, ka daudziem no mūsu Eiropas partneriem tas izraisa bažas. Bet mēs līdz šim neesam dzirdējuši nekādus alternatīvus priekšlikumus, kas ļautu sasniegt to pašu mērķi. Tomēr mēs esam skaidri pateikuši: ja kādam ir citas idejas par šo britu sabiedrībai tik būtisko jautājumu, tad mēs esam gatavi par tām diskutēt,” bilst ārlietu ministrs.
Polijas premjere Beāta Šidlo jau paziņoja, ka viņas valdībai būtu grūti atbalstīt Lielbritānijas priekšlikumus pabalstu ierobežošanā, jo daudzi Polijas pilsoņi dzīvo un strādā Apvienotajā Karalistē. Atturīgas ir arī vairākas citas Austrumeiropas valstis.
Tomēr tādas prasības, kā vienotā tirgus pieejas stiprināšana ārpus eirozonas esošajām valstīm, kā arī Eiropas konkurētspējas veicināšana varētu izsaukt mazāk domstarpību. Eiropas Parlamenta liberāldemokrātu līderis Gijs Verhofstads debatēs pat izteicās, ka šis laiks būtu jāuztver kā iespēju Eiropai izdarīt to, ko jau sen vajadzēja. “Manuprāt, tā ir iespēja reformēt Eiropu. Tādēļ es aicinu pievienot četrām Lielbritānijas valdības prasībām arī tās būtiskās reformas, kas mums ir tik akūti nepieciešamas,” atzīmē Verhofstads.
Kaislīgas diskusijas un domstarpības ir gaidāmas arī par šonedēļ izskanējušo priekšlikumu izveidot vienotu Eiropas Robežu un krasta apsardzes dienestu. Tas varētu nākt palīgā dalībvalstīm, kad tās nespēj tikt galā ar Eiropas ārējās robežas apsardzi. Tomēr iecere, ka jaunais dienests varētu nākt talkā pat tad, kad valsts to neprasa, ir jau paspējusi izraisīt lielu izbrīnu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers šo ideju kaismīgi aizstāv.
“Eiropas Robežu un krasta apsardzes dienests nav atbilde uz jaunu problēmu. Mēs esam piedāvājuši to izveidot, lai uzlabotu Šengenas sistēmas vājās vietas. Mēs aizpildām tos robus, kas bija jāaizpilda jau no paša sākuma,” saka Junkers.
Visbeidzot, Eiropas vienotība tiks pārbaudīta, arī diskutējot par sankciju pagarināšanu pret Krieviju. Daļa no tām beidzas janvārī. Sākotnēji bija plānots, ka lēmumu par pagarināšanu pieņemts diplomāti. Tomēr Itālijas iebildumu dēļ tagad par to spriedīs visaugstākajā politiskajā līmenī.