ES līderi vienojas pagarināt sankcijas pret Krieviju, bet nenosaka jaunas

Eiropas Savienības (ES) līderu pirmajā samita dienā, kas ieilga naktī, panākta vienošanās pagarināt Krievijai jau noteiktās sankcijas, bet jaunas nav noteiktas.

Līdzšinējais pret Krieviju noteikto sankciju termiņš beidzas 31. janvārī, un tās tiks pagarinātas vēl uz pusgadu. Tas nozīmē, ka joprojām daudzas Krievijas amatpersonas, Kremlim pietuvinātas personas un uzņēmēji nevarēs iebraukt ES teritorijā, kā arī ir iesaldēti to banku konti, sankcijas turpinās vērsties pret Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Taču ES nav izšķīrusies par vēl kādām jaunām sankcijām.

Vienlaikus ES valstu un valdību vadītāji nosodīja Krievijas agresiju pret Ukrainu Azovas jūrā, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums, informēja Latvijas premjera Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) preses sekretārs Andrejs Vaivars. “Tāda agresīva rīcība nedrīkst palikt bez atbilstošas, stingras reakcijas no mūsu puses. Aprobežoties tikai ar paziņojumiem būtu nepareizi. Krievija mūs – Rietumus – pārbauda, vēro, kāda būs mūsu rīcība šajā gadījumā. Ja mēs nespersim stingrus atbildes soļus, Krievija izdarīs secinājumus un turpinās savu taktiku attiecībā uz kaimiņiem,” paziņojumā medijiem norāda Kučinskis.

Briselē bija arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Viņš gan līderu samitā nepiedalījās, bet bija NATO un tikās arī ar Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdis Dombrovski (“Vienotība”). Uz Latvijas Radio jautājumu par to, vai Ukraina tomēr negaida kādas pilnīgi jaunas sankcijas, lika saprast, ka to redz kā risinājumu.

„Sankcijas nav sods. Sods būtu Starptautiskajā tiesā par starptautisko likumu pārkāpumiem. Sankcija ir Krievijas motivēšana atgriezties civilizētajā pasaulē. Sankcijas ir signāls Krievijai atbrīvot mūsu jūrniekus, kuģus un satiksmi Kerčas šaurumā,” sacīja Ukrainas prezidents Petro Porošenko, piebilstot, „mums ir garš saraksts ar iespējām, kuras ir starptautiskās sabiedrības, NATO un Eiropas Savienību ieskaitot, rīcībā un, kuras par to tagad ir sākušas diskusijas. Piemēram, tas varētu būt liegt Krievijas kuģiem ienākt Eiropas Savienības, ASV vai koalīcijas partneru ostās. Šajā situācijā tā būtu reakcija uz Krievijas bezatbildīgo rīcību, bloķējot un okupējot Azovas jūru, cenšoties to padarīt par iekšēju ezeru, ko mēs neatļaujam, cenšoties okupēt pārvietošanās brīvību Kerčas šaurumā. Ir virkne iespēju, par kurām ir jādiskutē. Sankcijām ir jābūt ar mērķi, un mūsu gadījumā tas ir – lūdzu atgrieziet mūsu jūrniekus, kuģus un šauruma šķērsošanas brīvību.”

ES līderu sanāksmei turpinoties, dienas kārtībā ir tādi jautājumi kā vienotais tirgus, migrācija un arī dezinformācija, kas kļūst arvien aktuālāks jautājums visur Eiropā un lielā mērā pateicoties Baltijas valstu aktīvajam atgādinājumam.

KONTEKSTS:

Krievija 25. novembrī Kerčas jūras šaurumā taranēja, apšaudīja un sagrāba trīs Ukrainas Jūras spēku kuģus. Dažas dienas vēlāk Maskavas okupētās Krimas tiesa sāka apcietināt ukraiņu jūrniekus, kas atradās uz trim Krievijas sagrābtajiem Ukrainas kuģiem. 

Ukrainā 28. novembrī tādēļ uz 30 dienām stājās spēkā karastāvoklis apgabalos, kas robežojas ar Krieviju un Piedņestru, kā arī Melnās un Azovas jūras piekrastē. Kijeva norāda, ka karastāvoklis nenozīmē kara pieteikšanu, bet tā mērķis ir pastiprināt Ukrainas aizsardzības spējas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins savukārt paudis „bažas” par Ukrainas lēmumu ieviest karastāvokli un Kijevu aicina nespert „bezatbildīgus” soļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti