ES līderi spriedīs par iespējamo sankciju pastiprināšanu pret Baltkrieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien, 19. novembrī, virtuālā samitā spriedīs par iespējamo sankciju pastiprināšanu pret Baltkrievijas vadošajām amatpersonām. Jautājums par sankciju palielināšanu ir aktualizējies, joprojām turpinoties miermīlīgo protestu apspiešanai un daudzajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā.

ES līderi spriedīs par iespējamo sankciju pastiprināšanu pret Baltkrieviju
00:00 / 05:38
Lejuplādēt
Oficiālā Minska gan uzskata, ka valsts ir kļuvusi par kara lauku citu valstu interešu skaidrošanai, tāpēc ir paziņojusi par sadarbības ierobežošanu ar ES. Brisele gan uzsver, ka sadarbība ir ierobežota jau vairākus mēnešus. 

 

Kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un plašo protesta akciju sākuma ir pagājušas nu jau vairāk nekā 100 dienu. Baltkrievijas milicijas agresija pret miermīlīgajiem protestētājiem neapsīkst, tāpēc arī aktualizējas jautājums par vēlmi vai nepieciešamību pastiprināt spiedienu uz Baltkrievijā valdošo režīmu.

Ar šādiem aicinājumiem pa Eiropas valstīm aktīvi ceļo arī prezidenta vēlēšanās kandidējusī Svjatlana Cihanouska, kas vēl pirms nedēļas viesojās arī Rīgā.

Līdz šim divās sankciju kārtās ES ir ieviesusi personalizētus ierobežojumus, tostarp ceļošanas aizliegumus ES un tās valstīs esošo banku kontu iesaldēšanu, pret vairāk nekā 50 baltkrievu amatpersonām, drošības iestāžu darbiniekiem, Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvjiem, kā arī pret Aleksandru Lukašenko, kura uzvaru un prezidenta pilnvaras 27 valstu blokā neatzīst. Atbildot uz šiem ierobežojumiem, Baltkrievija nedēļas sākumā ieviesa atbildes sankcijas gan pret ES, gan pret Kanādu.

Katrai ES dalībvalstij piemērots savs sankciju saraksts, kurš gan diplomātisku apsvērumu dēļ publiskots netikšot.

"Eiropas Savienība un atsevišķas valstis mēģina kritizēt mūs par cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem. Taču tas viss ir mākslīgi politizēts. Mēs neredzam jēgu turpināt sarunas ar Eiropas Savienību cilvēktiesību jautājumos. Mēs apturēsim šo dialogu līdz brīdim, kamēr Eiropas Savienība nepieņems lēmumu mainīt savu politiku attiecībā pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Eiropas Investīciju bankas darbībām, kuras ir pieņēmušas lēmumus iesaldēt sadarbības programmas ar Baltkrieviju. Mēs neredzam jēgu pilnvērtīgi sadarboties arī Austrumu partnerības programmas ietvaros. Visi šie pasākumi ir tikai atbilde uz mūsu Eiropas partneru izaicinošajiem un destruktīvajiem soļiem," tā Baltkrievijas reakciju komentēja Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs.

Oficiālā Minska uzskata arī, ka jebkādām sankcijām nav perspektīvu un visām iesaistītajām pusēm būs tikai negatīvas sekas. Arī nekādu legālu vai morālu tiesību izdarīt spiedienu uz neatkarīgu valsti ES neesot. Ārlietu ministrijas paziņojumā arī uzsvērts, ka pilnīgi noteikti tiks pārskatīti dažādi izdevīgi ES projekti un dažādas attiecību sfēras, kurās baltkrievi pašlaik līdzdarbojas labas gribas, nevis oficiālu saistību vadīti.

Eiropas Komisijas (EK) Ārlietu dienesta pārstāvis Peters Stano gan uzsvēra, ka ES kontakti ar Baltkrieviju jau tā ir pazemināti tikai līdz ekspertu līmenim, tāpēc Baltkrievu amatpersonu paziņojumiem pat neesot īpaši lielas jēgas.

"Mēs neatzīstam Lukašenko kā likumīgu valsts vadītāju. Un Eiropas Savienības un Baltkrievijas dialogs augstākajā līmenī jau sen ir apturēts,

reaģējot uz nepieņemamajiem un apkaunojošajiem notikumiem no baltkrievu varas iestāžu puses. Mēs pašlaik pārskatām to, kā nākotnē veidot mūsu attiecības. Tā vietā, lai radītu ziņu par attiecību apturēšanu ar Eiropas Savienību, statusa apturēšanu Austrumu partnerībā vai citos sadarbības formātos, Baltkrievijas varas iestādēm būtu jārisina satraucošie jautājumi pašmājās. Proti, jāpārtrauc represijas pret saviem iedzīvotājiem un jāuzsāk iekļaujošs nacionāls dialogs, lai apmierinātu iedzīvotāju cerības un prasības. Mēs tiešām vēlamies atbalstīt baltkrievu tautu, pilsoņus un pilsonisko sabiedrību. Ārlietu ministri šodien spriedīs par visiem šiem jautājumiem, ieskaitot ierobežojošo pasākumu un sankciju pagarināšanu," klāstīja EK pārstāvis.

Šeit gan jāpiemin, ka Baltkrievijas Ārlietu ministrija nedēļas sākuma paziņojumā arī bija norādījusi, ka ES būtu jānoregulē savi informācijas avoti, jo tie esot dīvainā kārtā palaiduši garām dialoga sākumu baltkrievu sabiedrībā par pārmaiņām un konstitucionālo reformu. Turklāt ES būtu jāpārstāj apvainoties par to, ka daudzviet viss ir noticis pēc iepriekš izstrādātiem paraugiem, bet Baltkrievijā kaut kas nav iznācis, kā plānots.

Kā liecina pirms šīsdienas gaidāmās virtuālās tikšanās izskanējusī informācija, visticamāk, ārlietu ministri dos zaļo gaismu trešajai sankciju paketei pret Baltkrieviju.

Kā uzsvēris Makejs, ja kāds Eiropā vēlas ugunsgrēku šajā reģionā, Baltkrievijas rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai sniegtu adekvātu atbildi.

"Mēs pārskatīsim, cik lietderīgi un perspektīvi ir sadarboties ar Eiropas Komisiju atomenerģijas jautājumos, nelegālās migrācijas jautājumā, pārrobežu noziedzības, narkotiku kontrabandas apkarošanā un tā tālāk. Mēs strādājām pie dokumentiem muitas jomā, kur ir virkne jūtīgu jautājumu – paskatīsimies, kā viņi uz to reaģēs. Paskatīsimies uz virkni humanitāro programmu, kuras šeit īsteno ārvalstis un nevalstiskās organizācijas. Taču es atgādinu, ka mēs nevēlamies spert šādus soļus. Ceram, ka veselais saprāts uzvarēs un nevienam neradīsies vēlme celt jaunus ''Berlīnes mūrus''," paziņoja Baltkrievijas  ārlietu ministrs.

Lai arī diskusijas par sankciju pastiprināšanu ir paātrinājusi Romāna Bondarenkas slepkavība un kārtējo tūkstošu protestētāju aizturēšana Minskā, visticamāk, vismaz pagaidām par sektorālām sankcijām pret Baltkrieviju lēmums Eiropas līmenī vēl pieņemts netiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti