ES līderi pulcējas Briselē uz tikšanos ar Rietumbalkānu valstīm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Eiropas Savienības valstu līderi ceturtdien, 23. jūnijā, Briselē gatavojas piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai. Vienošanās par to pēc būtības jau ir panākta. Tomēr vairāku valstu vadītājus satrauc, kā šis lēmums varētu ietekmēt iestāšanās sarunas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Melnkalni un citām Rietumbalkānu valstīm. Arī šī reģiona pārstāvji šorīt ir ieradušies Briselē.

ES līderi pulcējas Briselē uz tikšanos ar Rietumbalkānu valstīm
00:00 / 03:18
Lejuplādēt

Eiropas Savienības valstu līderi gatavojas pieņemt vēsturisku lēmumu. Kandidātvalsts statusa piešķiršana Moldovai un Ukrainai, kā arī skaidrs signāls Gruzijai, ir nozīmīgs politiskais vēstījums gan šīm valstīm, gan arī Krievijai.

Igaunijas premjere Kaja Kallasa neslēpa, ka vēl nesen viņa nemaz necerēja panākt šo lēmumu: "Vēl pirms dažiem mēnešiem es biju ļoti skeptiska par to, ka Ukrainai varētu tikt piešķirts kandidātvalsts statuss. Bet mēs esam sasnieguši šo brīdi un es esmu ļoti gandarīta, ka Ukrainai un Moldovai tiek piešķirts kandidātvalsts statuss. Protams, mums ir jādomā arī par Rietumbalkāniem un jādod viņiem cerība. Es patiesi ceru, ka arī Ziemeļmaķedonijas jautājums tiks atrisināts, jo ir būtiski, lai šis reģions atrastos Eiropas Savienībā."

Situācija Rietumbalkānos satrauc ne tikai Igaunijas premjerministri. Bulgārija joprojām bloķē iestāšanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, jo vēlas, lai politiķi Skopjē piekristu grozīt konstitūciju.

Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels pauda cerību, ka Bulgārijas parlaments tomēr varētu tuvākajā laikā atbloķēt sarunas ar Skopji un Tirānu: "Šodien mums būtu vajadzējis uzsākt sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. Es nevaru slēpt savu un daudzu citu cilvēku sarūgtinājumu par to, ka tas nenotiek. Cerība joprojām pastāv. Es nezinu, ko Bulgārijas parlaments var izdarīt tuvāko stundu laikā, bet ir skaidrs, ka lietas nenotiek tā, kā vajadzētu, un mums ir jāmēģina to mainīt. Tas vēlreiz apliecina, ka vienbalsība lēmumu pieņemšanā rada nopietnas problēmas.

Tādēļ mums ir jādomā par to, kā mēs turpmāk pieņemsim lēmumus Eiropas Savienībā, jo mēs nevaram turpināt pieļaut situāciju, ka viena valsts var mēnešiem ilgi bloķēt visus parējos."

Vēl šīs nedēļas sākumā pastāvēja bažas, ka vairāku Rietumbalkānu valstu līderi varētu vispār neierasties Briselē. Šādi viņi vēlējās protestēt pret Bulgārijas izvirzītajām prasībām Ziemeļmaķedonijai. Tomēr beigu beigās politiķi nolēma doties uz Briseli.

Pirms tikšanās ar Balkānu līderiem Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels mēģināja publiski nogludināt nesaskaņas: "Tas ir svarīgs brīdis, jo šobrīd ir ļoti spēcīga politiskā vēlme dot jaunu grūdienu paplašināšanas procesam ar Rietumbalkāniem. Mēs vēlamies sūtīt skaidru un spēcīgu vēsti. Protams, Bulgārijā joprojām turpinās sarunas. Mēs tām cieši sekojam kopā ar Francijas prezidentūru, lai varētu pēc iespējas ātrāk sākt sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. Tā mums ir galvenā prioritāte un mēs darīsim visu iespējamo, lai panāktu rezultātu šajā svarīgajā jautājumā."

Izskan arī priekšlikumi dot politisku signālu Bosnijai un Hercegovinai par tās ātrāku tuvošanos Eiropas Savienībai. Šīs idejas aizstāvju acīs tas būtu kā pretsvars Ukrainas un Moldovas uzaicināšanai. Bet pagaidām nav skaidrs, vai par to tiks panākta vienprātība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti