Eiropas Savienības valstu vadītāju sanāksme Briselē ceturtdien sākusies ar vairāku stundu novēlošanos, jo bija jāsagaida, kad no Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas ierodīsies Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidente Fransuā Olands, kuri vairāk nekā desmit stundu un visu nakti ilgās sarunās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un Krievijas līderi Vladimiru Putinu ir panākuši vienošanos par pamieru.
Francijas prezidents Fransuā Olands, tiekoties ar žurnālistiem, norādīja, ka turpmākās stundas un dienas būs izšķirošas, proti, vai Krievija atvilks karaspēku un smago tehniku no Ukrainas zemes un vai ieroči patiešām klusēs.
„Vienošanās ir, taču tā negarantē, ka turpmākajās dienās būs ilgstošs miers. Mums ir jābūt modriem, jāturpina izdarīt spiedienu,” pauda Olands.
Tas, vai šo Minskas vienošanos ievēros, patiešām ir vissvarīgākais jautājums, tā, ierodoties Briselē, sacīja arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma.
„Vissvarīgākais jautājums ir, vai Minskā panāktā vienošanās tiks pildīta un uguni pārtrauks,” tā, ierodoties Eiropas Savienības līderu sanāksmē Briselē, norādīja Straujuma.
Vaicāta, vai būtu jāpievēršas jautājumam par sankcijām, premjerministre sacīja, ka vispirms būs jāuzklausa abi līderi, un tad valstu vadītāji varēs diskutēt, kā rīkoties tālāk.
To, ka ceturtdien sanāksmē Briselē Krievijas sankcijas, visticamāk, netiks apspriestas, žurnālistiem atzina arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
"Man šķiet, ka mēs nediskutēsim par sankcijām," Mogerīni sacīja žurnālistiem. Viņa norādīja, ka galveno uzmanību pievērsīs tam, kā aktivizēt visus iespējamos līdzekļus, lai palīdzētu saglabāt pamiera vienošanos.
Līderi jau dažādi reaģējuši uz Minskā panākto vienošanos. Asi izteikusies Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, norādot, ka vienošanās ir absolūti vāja.
„Būtiskākā risinājuma daļa ir robežu kontrole. Līgumā nav nosacījumu par to. Par robežkontroli netika panākta vienošanās un tā netika atrisināta. Tas nozīmē, ka robeža ir atvērta visiem militāriem robežšķērsotājiem, ieročiem, un līdz ar to šī vienošanās ir absolūti vāja,” uzskata Lietuvas prezidente.
Būt piesardzīgiem, ņemot vērā faktu, ka iepriekšējais, vēl septembrī slēgtais miera līgums izgāzās, aicināja būt arī Eiropadomes līderis un bijušais Polijas premjerministrs. Donalds Tusks.
"Šodien vienošanās Minskā ir apsveicamas ziņas un dod cerību. Cerības ir laba lieta, bet ar to nepietiek. Īstais pārbaudījums būs noturēt pamieru. Pirmais Minskas līgums, ja atceraties, netika ievērots. Mums ir jābūt piesardzīgiem, un to es sajutu arī pēc sarunas ar Angelu Merkeli,” sacīja Tusks.
Optimistiskās bija Somijas premjerministrs Aleksis Stubs.
„Prezidents Olands un kanclere Angela Merkele ir pastiepuši miera roku Putinam, viņš to ir pieņēmis, un tagad Putina rokās ir pie tā turēties,” uzskata Stubs.
Tā kā sanāksme Briselē ir neformāla, tad tas nozīmē, ka ceturtdien lēmumu nebūs.
Nākamajā pirmdienā būtu oficiāli jāpublicē saraksts ar to Krievijas amatpersonu un separātistu vārdiem, kurus jau iepriekš Eiropas Savienība vienojusies iekļaut „melnajā sarakstā”, taču, vai tas notiks, pagaidām paliek atvērts jautājums. Diplomāti norāda, ka to būtiski ietekmēs turpmāko dienu notikumi.
Jau ziņots, ka Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu. Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā notiekošajās sarunās par miera panākšanu Ukrainā piedalījās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Sarunas ilga kopš trešdienas vakara un tajās valdīja pamatīga spriedze, ko Ukrainas pārstāvji raksturoja kā nervu spēli.
Katra no pusēm uz sarunām bija ieradusies ar samērā atšķirīgu pozīciju. Gan Rietumu līderi, gan Ukraina vainoja Krievijas varu separātistu atbalstīšanā ar ieročiem, munīciju un arī ar karavīriem, pieprasot izvest no Austrumukrainas smagos ieročus, atvilkt karaspēku no Ukrainas robežām un nu jau arī no Ukrainas teritorijas.
Savukārt Krievijas puse pie sarunu galda sēdās ar prasībām paturēt Krimu, nodrošināt Doņeckas un Luhanskas autonomiju, Ukrainas karaspēka aiziešanu no šīm teritorijām.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
