Migrācijas krīze un tās iegrožošana ir galvenā sarunu tēma pirmdien Parīzē notiekošajā samitā. Makrons uz sanāksmi uzaicinājis Vācijas kancleri Angelu Merkelei, kā arī Itālijas un Spānijas līderus. Samitā piedalās arī Nigēras un Čadas prezidenti, un Lībijas nacionālās vienotības valdības vadītājs Fajezs al Sarradžs. Caur šīm trim Āfrikas valstīm ved galvenie migrācijas ceļi uz Eiropu pāri Vidusjūrai. Parīzes sarunās piedalās arī ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
Septiņu Eiropas un Āfrikas valstu līderi samitā cenšas panākt vienošanas par rīcības plānu migrācijas iegrožošanai, it īpaši jautājumā par cilvēku kontrabandistu apturēšanu. ES Āfrikas valstīm piedāvājusi attīstības palīdzību un investīcijas, apmaiņā sagaidot, ka tiks apturētas gan ekonomisko migrantu, gan patvēruma meklētāju plūsmas. Elizejas pils norāda, ka rīcības plānā būšot iekļautas idejas par cilvēku kontrabandistu apkarošanu, patvēruma meklētāju tiesībām, kā arī Lībijas stabilizēšanu, kas kļuvusi par galveno tranzīta punktu migrantiem.
Iepriekš šovasar Francijas prezidents Makrons bija nācis klajā ar priekšlikumu Lībijā un citās Āfrikas valstīs atvērt patvēruma meklētāju reģistrācijas centrus. Proti, migranti pieteikumus patvērumam Eiropā varētu iesniegt vēl atrodoties Āfrikā. Tiesa, Makrons ar šo priekšlikumu publiski nāca klajā pirms tam nekonsultējoties ne ar Eiropas sabiedrotajiem, ne Āfrikas valstīm. Valstis abos kontinentos pēcāk apšaubīja šāda plāna dzīvotspēju, īpaši ņemot vērā joprojām haotisko un bīstamo situāciju Lībijā. Tagad avoti Elizejas pilī atzīst, ka šī ideja vairs netiek nopietni apsvērta.
Kopš apsīka migrācijas straumes tā dēvētajā Balkānu maršrutā no Turcijas caur Grieķiju, šovasar uzmanības centrā atkal nonākusi Vidusjūras centrālā daļa un Lībijas-Itālijas maršruts. Saskaņā ar ANO datiem, šogad Vidusjūru ar laivām šķērsojusi aptuveni 125 000 cilvēki, vairums uz Itāliju, lai tad mēģinātu nokļūt tālāk uz citām Eiropas Savienības valstīm. Vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku šajā ceļā miruši.
Tiesa, migrantu daudzums, kas ieradies Itālijā, jūlijā un augustā krities par aptuveni 50%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pirms gada. Iemesli nav pilnībā skaidri. Taču daļēji tas varētu būt saistīts ar šovasar aizsākto Itālijas ciešāko sadarbību ar Lībijas drošības spēkiem un krasta apsardzi.
Tostarp Lībija cenšas iegrožot nevalstisko palīdzības organizāciju darbu valsts ūdeņos, kas Vidusjūrā ar kuģiem uzņem migrantus no laivām. Arī Itālija ieviesusi tā dēvēto „uzvedības kodeksu”, lai ciešāk kontrolētu šo palīdzības organizāciju darbu.
Vienlaikus šovasar migrantu skaita pieaugumu no Marokas pieredzējusi Spānija.