Pēc vairāku stundu ilgām diskusijām Briselē tika uzsvērts, ka Eiropas Savienība nosaka stingrākas ekonomiskās sankcijas Maskavai, jo netika izpildītas vairākas tai izvirzītās prasības. Ukrainas austrumos turpinās vardarbība, pāri Krievijas robežai uz nemierīgajiem reģioniem aizvien plūst ieroči un bruņoti kaujinieki un netiek veicinātas miera sarunas.
ES līderi vienojās, ka izvēršamas jaunas sankcijas ne tikai pret personām, bet arī kompānijām, kas atbalsta lēmumu pieņēmējus Krievijā, respektīvi oligarhus, kuri ir tieši atbildīgi par Ukrainas aneksiju. Līdz jūlija beigām ir jātop sarakstam ar indivīdu vārdiem un uzņēmumu nosaukumiem.
Līderi arī vienojušies aicināt Eiropas Investīciju banku apturēt jaunu finanšu operāciju sākšanu Krievijā.
„Šodien mēs nolēmām spert sešus jaunus soļus. Pirmkārt, mēs paplašinām sankcijas organizācijām, nevis tikai indivīdiem kā iepriekš. Otrkārt, mēs pārtraucam naudas plūsmu uz Krieviju. Eiropas investīciju bankai izteikts pieprasījums apturēt jaunas finansēšanas operācijas publiska sektora projektiem. Treškārt, tāds pats lūgums tiks izteikts arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai,” uzskaitīja Eiropadomes prezidents Hermanis van Rompejs.
„Ceturtkārt, Eiropas Komisija pārvērtēs Eiropas Savienības un Krievijas divpusējās sadarbības programmas. Spēkā paliks tikai tie projekti, kas attiecas uz pilsonisko sabiedrību vai pārrobežu sadarbību. Piektais pasākums attiecas konkrēti uz Krimu. Ņemot vērā tās nelegālo aneksiju, mēs pārtraucam Eiropas investīcijas pussalā. Un sestkārt, mēs sagaidām, ka starptautiskās finanšu institūcijas atturēs no tādu projektu finansēšanas, kas atklāti vai slēpti šo aneksiju atzīst,” skaidroja van Rompejs.
Līdz ar sankciju pastiprināšanu lielākā mērā nekā līdz šim tām tiek pakļauti Kremlim tuvi uzņēmumi, un daudzas bloka dalībvalstis, kurām ir ciešas ekonomiskās saites ar Maskavu, pret šo soli iebildušas.
Savukārt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un ārlietu ministrs Lins Linkevičs pauduši viedokli, ka arī jaunās sankcijas nav pietiekamas un tām vajadzētu būt vēl stingrākām.
Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija jau paziņojusi, ka Eiropas Savienība pakļāvusies Savienoto Valstu spiedienam un rīkojusies pretēji savām interesēm.
Arī Vašingtona būtiski pastiprinājusi sankcijas pret Maskavu. Tā ne tikai paplašinājusi “melnajā sarakstā” iekļauto personu sarakstu, bet arī vērsās pret aizsardzības jomas, finanšu un enerģētikas uzņēmumiem, izraisot asu Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiku.
„Parasti sankcijām ir bumeranga efekts, un šajā gadījumā tās noved Krievijas un Amerikas attiecības strupceļā un nodara tām lielus kaitējumu,” pauda Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Krievijas fondu tirgos jau šorīt piedzīvots kritums. Strauju samazinājumu uzrādīja divu jaunākajā sankciju sarakstā iekļauto Krievijas enerģētikas uzņēmumu akcijas, un tāds pats liktenis piemeklējis arī rubļa vērtību.
To, ka ES spērusi būtisku soli uz priekšu, atzinuši gan eksperti, gan mediji, jo līdz šim līderi pievērsušies lielākoties melnā saraksta papildināšanai. Tajā patlaban ir 72 Krievijas un Ukrainas personu vārdi, kurām liegts iebraukt Eiropas Savienības teritorijā un iesaldēti arī banku konti.
