Panorāma

Čeku loterijā ik mēnesi izlozēs 30 000 eiro

Panorāma

Doma laukumā uzplaucis zāļu tirgus

ES samitā nevienojas arī par klimatu

ES līderi nespēj vienoties par oglekļa izmešu nulles līmeņa sasniegšanu līdz 2050.gadam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem ceturtdien, 20.jūnijā, Briselē notiekošajā samitā nav izdevies vienoties par apņemšanos līdz 2050.gadam izveidot oglekļa izmešus neradošu ekonomiku, pret ko kategoriski iebildusi Polija, Ungārija un Čehija.

Kompromisa teksts, par kuru vienojušies ES dalībvalstu līderi, satur norādi uz mērķi saskaņā ar Parīzes klimata vienošanos panākt oglekļa izmešus neradošas ekonomikas izveidi, taču tā izpildes iespējamais termiņš - 2050.gads - pārnests uz zemsvītras piezīmi, pavēstījis kāds avots.

Kā ziņots, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis iepriekš ceturtdien paziņoja, ka Brisele nevar vienkārši pieņemt stingrākus mērķus klimata jomā, un norādīja, ka kompensāciju mehānisms būtu atbildīgs risinājums, kā palīdzēt nabadzīgākajām valstīm sasniegt šos mērķus.

Viņa nostājai stingru atbalstu izteikusi arī Ungārija un Čehija. Zināmu atbalstu Varšavas nostājai izrādījusi arī Igaunija.

Savukārt Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) norāda – ja ekonomiku savlaicīgi pārkārto, no tā var iegūt: “Jādomā, kā veicināt arī šīs investīcijas, lai tās nepaiet Latvijai secen. Jo mums nav ko aizstāvēt fosilās izejvielas – tās ir akmeņogles, nafta, dabasgāze, kas mums ir jāimportē. Bet mēs varam ar savu galvu, ar savām zināšanām attīstīt atjaunojamos energoresursus, energotaupības tehnoloģijas, ko tad mēs varētu eksportēt un vēl pelnīt naudu.”

Tas, protams, netraucē valstīm noteikt pašām savus klimata neitralitātes mērķus. Piemēram, Somija plāno kļūt klimata neitrāla jau līdz 2035.gadam.

Taču nespēja vienoties arī nozīmē, ka Eiropa uz ANO klimata samitu septembrī Ņujorkā būs spiesta braukt ar tukšām rokām.

Pašas Eiropas ietekme uz klimatu gan nav liela – tā rada apmēram 10% no visām siltumnīcas efektu radošajām gāzes, taču Eiropa vēlējās uzņemties vadošo lomu, mudinot citas valstis kļūst “zaļākām”. Uz to mudināja arī daudzi jaunieši protesti, kas jau mēnēšiem notiek visā Eiropā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti