Panorāma

Itālija vēl neuzelpo pēc Covid-19

Panorāma

Anketas palīdzēs atrast saslimušo kontaktpersonas

ES līderi lauž šķēpus par ekonomikas glābšanas plānu

ES līderi lauž šķēpus par ekonomikas glābšanas plānu

Covid-19 dēļ Eiropas Savienība šobrīd piedzīvo vislielāko ekonomikas lejupslīdi tās vēsturē. Tāpēc dalībvalstu līderi Eiropadomes samitā Briselē cīnās par to, kam vajadzētu maksāt visvairāk un kam vajadzētu gūt vislielāko finansiālo labumu, lai tiktu ārā no ekonomiskās krīzes. Francijas prezidents Emanuels Makrons šo samitu jau nosaucis par "patiesības mirkli", piebilstot, ka "uz spēles ir viss mūsu Eiropas projekts".

Samits sākās piektdien, 17. jūlijā, plkst.10 un līdz vakaram vēl nebija beidzies. To, visticamāk, var uzskatīt par labu zīmi. Ja samits beigsies ātri, tad kāda dalībvalsts, iespējams, Nīderlande, būs aizcirtusi durvis. Tāpēc, jo ilgāk samits turpināies, jo lielākas cerības, ka izdosies panāk kompromisu un vienošanos gan par daudzgadu budžetu, gan par ekonomikas atjaunošanas fondu.

Šoreiz Eiropadome izskatījās neparasti. Ieradās ļoti mazas delegācijas, un neviens žurnālists netika ielaists Eiropadomes telpās.

Sociālā distancēšanās izvērtusies arī par distancēšanos no medijiem.

Valstu līderi ieradās sejas maskās, kas bija arī vēlāk, sasveicinoties un aprunājoties. Turklāt sveicināšanās notika ar elkoņu palīdzību. Un pat sācies masku skaistumkonkurss, kurā vissliktāk izskatījās Francijas prezidents, bet vislabāk – Luksemburgas premjers. 

Parastā samita zāle bija pārāk maza, tāpēc valstu līderi izvietoti 850 kvadrātmetru lielā konferenču zālē, kur parasti pulcējas 300 cilvēki. Delegācijas samazinātas līdz minimumam, atstājot politiķus atkarīgus no viņu pašu zināšanām par sarežģītu dokumentāciju.

Šo par svarīgu samitu uzskata Francijas prezidents Emanuels Makrons: “Mēs pārdzīvojam nepieredzētu veselības krīzi, kā arī ekonomisko un sociālo krīzi. Tas prasa daudz lielāku solidaritāti un ambīcijas. Nākamās stundas būs absolūti izšķirīgas, lai spētu rast kompromisus. Uz spēles ir likts mūsu projekts – Eiropa. Esmu pārliecināts, bet piesardzīgs. Mēs darīsim visu, lai vienotos.”

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka tāds ekonomikas atjaunošanas fonds, kādu to piedāvāja Eiropas Komisija 750 miljardu eiro apmērā, netiks akceptēts. Visticamāk, tieši šis fonds vai tā grantu daļa tiks samazināta, bet daudzgadu budžets varētu īpaši nemainīties. Latvijai tas nozīmētu mazliet palielinātus tiešmaksājumus zemniekiem un arī Kohēzijas fondu naudu.

Jautājums gan ir par to, vai izdosies noturēt arī “Rail Baltica” papildu piešķirtos 1,4 miljardus eiro. Piektdienas rītā no premjera teiktā bija noprotams, ka viņš gatavojas ekonomikas atjaunošanas fonda samazinājumam. “Latvijas ekonomikai pamats ir mūsu pašu darbs. Un viss tas, ko mēs varam piesaistīt klāt no Eiropas Savienības, tas nāk tikai klāt,” sacīja Kariņš.

Latvija neatbalsta Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu, kurš ir pret Eiropas naudas sasaisti ar tiesiskuma ievērošanu. Taču arī šī var izrādīties lieta, par ko dalībvalstis meklēs kompromisu.  “Ungārijas vienkāršo pozīciju – es domāju – nē. Es esmu arī runājis ar Orbāna kungu. Viņa skatījums un mans redzējums nav viens un tas pats. Bet, kā mums beigās būs ar visu procedūru, to mēs vēl redzēsim,” sacīja Kariņš.

Pēdējās nedēļās, šķiet, arī Vācija runā par to, ka tiesiskums un finansējums netiks saistīti. Un, kā Krišjānis Kariņš uzsvēra, tieši no Vācijas kancleres Angelas Merkeles šoreiz var būt atkarīgs daudz: “Man liekas, ka katru reizi vislielākās cerības liek uz lielāko dalībvalsti, tieši uz Vāciju. Šoreiz sakrīt, ka Vācija ir arī prezidējošā valsts. Bet, kā mēs redzam, neviena valsts Eiropā nav tik spēcīga, lai panāktu savu. Tātad tā atslēga būs – ja visas valstis ir gatavas nedaudz piekāpties, nedaudz iet uz kompromisu, tad mēs spēsim vienoties.”

Starp citu, šodien Angela Merkele svin savu 66. dzimšanas dienu. Un Portugāles premjers arī. Dānijas premjerei savukārt pirms dažām dienām notika kāzas, kas bija ieplānotas samita dienās. Bet pagaidām nav indikāciju, ka Eiropadomē notiktu svinības.

“Ir nepieciešams patiešām liels kompromiss, lai šīs pandēmijas kontekstā panāktu kaut ko labu Eiropai un tās cilvēkiem.

Tā būtu piemērota atbilde uz mūsu ekonomiskajām grūtībām. Tāpēc es sagaidu ļoti, ļoti sarežģītas sarunas,” sacīja Merkele.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti