Eiropas Savienības līderu sanāksme Briselē beigusies ar principiālu vienošanos, ka sankcijas pret Krieviju būs, ja tā turpinās agresiju Ukrainā. Nedēļas laikā tās jāizstrādā ekspertiem, un tad valstis pieņems galīgo lēmumu.
„Eiropadome ir gatava spert tālākus nozīmīgus soļus, sekojot līdzi tam, kā attīstīsies situācija uz vietas. Tā aicina Eiropas Komisiju izstrādāt sagatavošanas darbus kopā ar Eiropas Savienības Ārlietu dienestu un piedāvāt tos nedēļas laikā,” sacīja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.
Sankcijas Eiropas Savienība balstīs uz jau esošo bāzes, proti, vērsīsies pret Krievijas bankām un kompānijām, liedzot tām pieeju Eiropas finanšu tirgiem, padziļinot liegumu bruņojuma un augsto tehnoloģiju eksportam, kas Krievijai ļoti nepieciešamas, piemēram, enerģijas ieguvē. Eiropas līderi arī papildinās to personu un kompāniju melno sarakstu, kuras tieši vainojamas un atbildīgas par notikumiem Krimā, Donbasā, Doņeckā un citās vietās Ukrainā.
Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma pēc sanāksmes, tiekoties ar presi, norādīja, ka sarunas pie diskusiju galda bijušas ilgas un smagas. Un viņa arī apstiprināja, ka viens no iemesliem bijis tas, ka vairākas valstis baidās no tā, ka arī Krievija varētu vērsties pret Eiropu ar jauniem embargo nosacījumiem.
„Jā, tā bija viena no bažām, bet mēs pieņēmām stingrāku dokumentu, nekā tas sākotnēji bija sagatavots. Un ir skaidrs, pilnīgi vienbalsīgi neviena no valstīm neiestājās par militāra konflikta uzsākšanu,” teica Laimdota Straujuma.
To apstiprina arī Slovākijas premjerministra paziņojumi, tā kā no Krievijas gāzes atkarīgā Slovākija bijusi viena no valstīm, kas visaktīvāk iebildusi pret jaunām sankcijām. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico asi nokritizējis sanāksmes iznākumu un pavēstījis, ka patur tiesības uzlikt veto topošajām sankcijām, jo uzskata tās par bezjēdzīgām un neproduktīvām.
Ar Eiropas valstu līderiem Briselē tikās arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kurš, vēlāk tiekoties ar medijiem, apstiprināja, ka Ukraina ir Krievijas militārās agresijas un terora upuris un, ka Ukraina ir tuvu pilnam karam ar Krieviju.
Domāju, ka mēs esam ļoti tuvu neatgriezeniskam punktam, pilnam karam ar Krieviju, kas jau notiek vietās, kuras kontrolē separātisti un viņu vietā arī Krievijas armija,” satraukumu pauda Petro Prošenko.
Kamēr Krievija pagaidām atturas no skaļiem paziņojumiem par Eiropas Savienības valstu līderu lēmumu, ASV izteikušas atzinību Eiropas Savienībai par tās sperto soli un atbalstu Ukrainai.
