Tomēr vairāki ES līderi brīdina, ka sarunu otrā sadaļa būs vēl sarežģītāka par pirmo, jo te ir iesaistītas ļoti dažādas intereses. Turklāt nav īsti skaidrs, cik ciešas attiecības Londona turpmāk gribētu veidot ar Briseli un pārējām Eiropas Savienības galvaspilsētām.
To samita noslēgumā atzīmēja arī Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība): “Mejas kundze ir izteikusi prieku par to, ka mēs esam tik tālu tikuši, un pauda Lielbritānijas apņemšanos arī turpināt to. Bet tādas īsti skaidrības šobrīd nav. Tagad būs laiks, kad Lielbritānijai būtu pareizi nākt ar savu piedāvājumu. Jo šeit atkal laika grafiks ir iezīmēts, un oktobris ir tas punkts, kad vienošanai būtu jābūt.”
Iepriekš, 14.decembrī, britu premjerei Terēzai Mejai pie vakariņu galda ES līderi aplaudēja. Tam gan ir divējāds skaidrojums: gan novērtējot viņas centienus “Brexit” sarunu pirmajā kārtā, gan arī paužot atvieglojumu, ka tajā beidzot ir panākts progress pirmajā kārtā.
“Es uzticos premjerministrei. Kad mēs runājām, viņa teica, ka šī vienošanās tiks drīzumā formalizēta un par to nobalsos, un tad mēs varēsim virzīties uz priekšu.
Otra kārta būs būtiski smagāka nekā pirmā, un pirmā kārta jau bija ļoti smaga,” sacīja Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.
To, ka gaidāmās sarunas par tirdzniecības līgumu pēc “Brexit” būs vēl grūtākas, uzsver daudzi. Turklāt tās būs arī bīstamākas, jo Eiropas Savienībā paliekošajām 27 dalībvalstīm būs grūtāk saglabāt vienotību britu tirdzniecības kārdinājumu priekšā.
Jau ziņots, ka pērn jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza šogad martā.
Bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās šogad 19.jūnijā. Oficiālo Londonu tajās pārstāv “Brexit” lietu ministrs Deivids Deiviss, bet ES - Eiropas Komisijas pārstāvis Mišels Barnjē. Brisele bija gatava ar Londonu pie viena galda sēsties jau ātrāk, tomēr sarunu uzsākšana tika atlikta, jo 8. jūnijā Lielbritānijā notika ārkārtas vēlēšanas.
Taču decembrī Brisele un Londona panākusi pēdējā brīža “Brexit” vienošanos, atrisinot trīs galvenos pirmās fāzes jautājumus: par Īrijas robežas nākotni, pilsoņu tiesībām un šķiršanās rēķinu. Vēlāk arī Eiropas Parlaments balsojumā atbalstīja “Brexit” sarunu nākamās fāzes sākšanu.
