Saskaņā ar tā dēvēto Parīzes klimata vienošanos valstis jau ir apņēmušās līdz 2050. gadam kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā samazināt teju līdz nullei. Tādējādi iecerēts apturēt globālo sasilšanu.
Taču tagad konstatēts, ka būtu jārīkojas radikālāk jau tuvāko desmit gadu laikā, lai šo mērķi sasniegtu. Tas nozīmētu daudzas būtiskas izmaiņas gan ražošanā, gan rūpniecībā un daudzās citās jomās, kas saistītas ar enerģijas patēriņu.
Īpaši satraucoši tas ir valstīm, piemēram, Polijai, kas ir atkarīga no ogļu enerģijas. Tāpēc diskusijas par jaunajiem mērķiem ir gaidāmas asas.
Par ambiciozākiem nosacījumiem cīņā ar klimata izmaiņām iestājas tādas lielvaras kā Francija un Vācija.
KONTEKSTS:
Oktobra sākumā Eiropas Parlaments atbalstīja jauno Eiropas Klimata likumu, kura galvenais mērķis ir noteikt juridiski saistošu prasību līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti.
Lai sasniegtu ambiciozo klimatneitralitātes mērķi, Eiropas Parlamenta deputāti vēlas būtiski paaugstināt 2030. gada izmešu samazināšanas slieksni – no pašreizējiem 40% to tiek piedāvāts paaugstināt uz 60%. Eiropas Komisija savukārt piedāvā 55% mērķi.