Dienas notikumu apskats

Spānijas premjers: Katalonijas krīze sasniegusi kritisko punktu

Dienas notikumu apskats

Pie Izglītības ministrijas Vecrīgā notika krievu skolu aizstāvju protesta akcija

ES līderi cer uz progresu «Brexit» sarunās decembrī; Kučinskis – skeptisks

ES līderi cer uz progresu «Brexit» sarunās decembrī; Kučinskis – skeptisks

Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) ir skeptisks par to, ka līdz decembrim Lielbritānijai varētu izdoties vienoties ar pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm par tā dēvētā šķiršanās rēķina apmēru. Tādu viedokli Kučinskis pauda Briselē, Eiropas Savienības valstu līderu samita noslēgumā. Tomēr vairāki citi politiķi vismaz vārdos joprojām pauž cerību, ka decembrī abām pusēm izdosies spert nākamo soli sarunās.

Lielbritānijas valdībai no vārdiem būtu jāpāriet pie darbiem. Tā īsumā var raksturot 27 Eiropas Savienības valstu līderu izteikumus par “Brexit” sarunām. Apvienotās Karalistes premjeres Terēzas Mejas publiski paustie solījumi un apņemšanās skan labi. Tomēr tiem ir jāpārtop par konkrētiem priekšlikumiem, kas izskan pie sarunu galda. Un līdz šim Londona to vēl nav darījusi.

Samitā gan izdevās vienoties, ka ES sāks gatavoties “Brexit” sarunu otrajai kārtai par savstarpējo tirdzniecību, bet tās tiks sāktas tikai tad, kad būs panākat vienošanās pirmajā kārtā – par tā dēvētajām šķiršanās sarunām.

Tomēr Latvijas premjers Māris Kučinskis bija nedaudz skeptisks par to, cik daudz izdosies paveikt līdz nākamajam atskaites punktam – decembra samitam: “Pēc manām sajūtām, kaut gan decembrī optimistiski varētu domāt par progresu, es domāju, ka varbūtība ir zem 50%.

Es nedomāju, ka tās sarunas būs ļoti ātras.

Pie tam par pārejas laiku visi saprot, ka viss līdz galam divos gados nebūs, tā kā tas cipars varētu būt tikai gada pirmajā ceturksnī.”

Kučinskis neslēpa, ka visgrūtāk sarunas virzās par naudu. Meja ir sacījusi, ka viņas valdība pēc izstāšanās būtu gatava iemaksāt aptuveni 20 miljardus eiro ES vienotajā budžetā. Bet tas nosedz tikai daļu no britu saistībām. Līdz ar to, piemēram, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni uzskata, ka patiesais Apvienotās Karalistes saistību apmērs ir līdz pat trim reizēm lielāks – aptuveni 60 miljardi eiro.

Londona gan cer, ka decembrī viņiem izdosies atvērt otru sarunu sadaļu un sākt apspriest nākotnes attiecību modeli. Iespējams, tas notiks pat tad, ja skaidrības par finanšu saistībām vēl nebūs.

Arī Vācijas kanclere Angela Merkele diezgan pozitīvi izteicās par iespēju panākt progresu: “Manuprāt, process turpinās soli pa solim. Dažreiz cilvēkiem liekas, ka jau pāris nedēļas pēc sarunu uzsākšanas mums būtu jāspēj paziņot rezultātu. Tā tas nav. Mēs esam sarunu procesā. Un, pat ja tas paņem divas vai trīs nedēļas ilgāk, nekā mēs sākotnēji bijām domājuši, tas nenozīmē, kas mēs netiksim līdz nākamajai sadaļai. Un otrā sarunu kārta viennozīmīgi būs sarežģītāka par pirmo.”

Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers centās mazināt spriedzi. No vienas puses, viņš atbalstīja Eiropas galveno izstāšanās sarunu vadītāju Mišelu Barnjē, kurš nesen trīs reizes sacīja, ka sarunas ir nonākušas strupceļā. Bet, no otras puses, viņš izslēdza iespēju, ka Lielbritānija varētu pamest bloku, tā arī nespējot panākt nekādu vienošanos par turpmāko sadarbību ar ES.

“Es gribu uzsvērt, ka mūsu darba pieņēmums nav šķiršanās bez jebkādas vienošanās. Es neciešu domu, ka mums varētu neizdoties panākt vienošanos. Un, starp citu, es nemaz nezinu, ko tas nozīmē.

Neviens līdz šim brīdim man nav paskaidrojis, kādas sekas būs tam, ja netiks parakstīta vienošanās.

Es vēlos, lai mēs noslēgtu godīgu darījumu ar Lielbritāniju,” sacīja Junkers.

Ziņots, ka Lielbritānijas izstāšanās sarunas ilgs līdz pat 2019.gada pavasarim. Iespējams, pēc tam tiks ieviests vēl divu vai trīs gadu pārejas periods.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt