"Ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste negrasās rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nav iespējams pagarinājums ilgāk par šo datumu," teikts paziņojuma projektā, kas sagatavots apstiprināšanai pārējo ES 27 dalībvalstu līderiem.
Pagarinājums būs atkarīgs no tā, vai Lielbritānijas parlaments nākamnedēļ apstiprinās izstāšanās vienošanos, kuru tas jau divas reizes noraidījis.
ES līderu apsvērtais "Brexit" pagarinājums ir īsāks par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas lūgto termiņa pagarinājumu līdz 30.jūnijam.
Pirms sava pirmā samita Briselē Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) atzina, ka viņš sliecas atbalstīt visīsāko termiņa pagarināšanu.
“Pirmā doma būtu līdz maija beigām, līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo citādi tad iestājas juridiskais kāzuss, ja viņi velk pāri Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tad pēc likuma viņiem arī pašiem ir jārīko šīs vēlēšanas, kas šajā gaisotnē ir ļoti grūti iedomājams,” sacīja Kariņš.
“Tas galvenais ir saprast, vai viņi ir, vai nav gatavi izstāties ar vienošanos, kas ir panākta divu gadu laikā, vai arī viņiem kas cits pēkšņi būs padomā. Tā grūtība ir, ka viņi paši to nav varējuši līdz šai dienai skaidri formulēt.
Bet mums laikam paliek tikai astoņas dienas līdz tam, ka varētu būt vienkārši cietais “Brexit”, un tad faktiski visas puses būtu diezgan nelaimīgas,” sacīja Kariņš.
KONTEKSTS:
Lielbritānija ir lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt "Brexit" līdz 30. jūnijam. Brisele gan brīdina, ka atlikšanai varētu būt nopietni tiesiski un politiski riski, jo pa vidu ir Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Meja plāno vēl vienu balsojumu par vienošanos ar ES.
EK aicina britus izvēlēties atlikšanu līdz 23. maijam vai arī - vismaz līdz 2019. gada beigām. Ja briti 23. maijā vēl nebūs aizgājuši no ES, viņiem būs jārīko EP vēlēšanas. Lai pagarinājumu panāktu, visām 27 ES valstīm tas jāatbalsta. Francija brīdināja, ka varētu balsot pret.
2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.
Taču britu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līguma, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās. Deputāti 14. martā atbalstījaizstāšanās perioda pagarināšanu un "Brexit" atlikšanu. Savukārt britu parlamenta spīkers Džons Berkovs iepriekš noliedzisiespēju sarīkot trešo balsojumu par Mejas panākto vienošanos.
Tikmēr ES Tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Lielbritānija var atcelt izstāšanos un tam nav nepieciešama pārējo valstu piekrišana.