Gan oficiālos paziņojumos, gan arī ļoti daudzās sociālās saziņas vietnēs internetā pasaules valstu līderi, politiķi un arī vienkāršie iedzīvotāji turpina nosodīt un paust viedokli par notikušo Parīzē.
Kopīgā paziņojumā Eiropas Savienības valstu un institūciju līderi apliecinājuši, ka teroristu uzbrukumi Parīzē ir uzbrukums visiem.
"Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai uzvarētu ekstrēmismu, terorismu un naidu," uzsvērts vēstulē sabiedrībai. Un tajā visi eiropieši un cilvēki pasaulē aicināti pirmdien, 16.novembrī, plkst.13 pēc Latvijas laika ar klusuma brīdi pieminēt upurus.
Pirmdien Briselē ir gaidāma ārlietu arī ministru sanāksme, tā gan nav ārkārtas, jo jau iepriekš bija plānota, un paredzams, ka terorisma tēma un notikušais Parīzē, kā arī atvērto robežu – Šengenas zonas un migrācijas nākotne būs svarīgākie sarunu temati.
Teroraktus Parīzē nosodījuši arī vairāki islāmistu grupējumi - "Hezbollah", palestīniešu islāmistu grupējums "Hamas" un palestīniešu kaujinieku grupējums "Islāma džihāds" . Nosodot "aklu terorismu", "Hezbollah" līderis Hasans Nasralla televīzijā paudis pārliecību, ka "Islāma valstij" nebūs ilgs mūžs, piebilstot, ka grupējums jau cietis zaudējumus Sīrijā un Irākā.
Arī augsta ranga "Hamas" amatpersona pavēstījusi, ka stingri nosoda Parīzē notikušo un ka "Hamas" vēl Francijai drošību. Organizāciju pārstāvji arī norādījuši, ka islāms diez vai atļauj šādus slaktiņus.
Eksperti dažādos medijos savukārt analizē, kāda varētu būt tālākā NATO rīcība. Pagaidām NATO ir reaģējusi ar līdzjūtības apliecinājumu un nosodījumu, taču nav oficiālu ziņu, ka Francija būtu lūgusi rīkot ārkārtas sanāksmi, lai sasauktu pārējās NATO dalībnieces un izrunātu kāda būtu tālāku rīcību.
Tomēr izdevums „Foreign Policy” vēsta, ka NATO eksperti strādās visu nedēļas nogali un ka Parīze būtu tiesīga pieprasīt NATO militāru atbildi, proti, NATO līguma 5.pantu, līdzīgi kā pēc teroristu uzbrukuma Ņujorkas dvīņu torņiem 2001. gadā rīkojās ASV. Pagaidām gan tas nav lūgts.
Pastiprināti drošības pasākumi turpinās arī Francijas kaimiņvalstīs. Plaši notikušo apraksta Beļģijas mediji, pievērošoties arī policijas reidiem, kas īstenoti Briseles pašvaldībā Molenbēkā, kas atrodas tikai dažu kilometru attālumā no Briseles vecpilsētas. Tas ir labi pazīstams rajons, kuru apdzīvo liela musulmaņu kopiena. Policisti bijuši daudz un spēcīgi bruņoti, un reidi notikuši ātri un beigušies ar vismaz trīs cilvēku aizturēšanu. Viens no viņiem, kā vēsta Beļģijas mediji, piektdien varētu būt bijis Parīzē. Detaļas varas iestādes pagaidām neatklāj, bet zināms, ka notikuma vietā strādājusi arī bumbu un sprāgstvielu neitralizēšanas komanda un ir aizturēta melna “Volkswagen” automašīna, kas aizvesta no notikuma vietas. Tieši šajā Beļģijas galvaspilsētas rajonā līdzīgi policijas reidi notika arī gada sākumā, kad Parīzē bruņoti uzbrucēji ielauzās „Charlie Hebdo” redakcijā, nogalinot cilvēkus.
Beļģijas medijos joprojām cirkulē ziņas, ka vienā no Parīzes terorakta vietām, kura notika nežēlīga apšaude, ir uzieta automašīna, kas varētu būt piederējusi vienam no teroristiem un kurai ir bijis Beļģijas numurs. Beļģija un īpaši tās galvaspilsēta Brisele jau ilgstoši ir uzmanības lokā, jo pēc dažādām ziņām te dzīvo Eiropā lielākais to cilvēku skaits, kuri ir cīnījušies „Islāma valsts” rindās Sīrijā.
Jau vēstīts, ka, visticamāk, koordinētās apšaudēs un sprādzienos Parīzē piektdienas vakarā nogalināti vismaz 129 cilvēki, bet vēl vairāk nekā 350 guvuši ievainojumus. Uzbrukumi notikuši sešās dažādās Parīzes vietās. Aptuveni 100 cilvēki nogalināti "Bataclan" koncertzālē Parīzes austrumos, kur bija paredzēts rokgrupas no Kalifornijas koncerts. Koncertzāle atrodas tikai 200 metru attālumā no bijušās satīras žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijas, kur janvārī teroristi nogalināja 12 cilvēkus.
Uzbrucēji arī atklājuši uguni uz tuvumā esošajiem japāņu un kambodžiešu restorāniem, nogalinot daudzus cilvēkus. Iespējams, pie restorāniem cilvēkus bez šķirošanas šāvuši tie paši teroristi pašnāvnieki, kas pēc tam veikuši nākamo slaktiņu koncertzālē. Vēl trīs pašnāvnieki uzspridzinājušies pie stadiona Parīzes pievārtē, kur pārbaudes maču futbolā aizvadīja Francijas un Vācijas izlases. Šo futbola spēli klātienē vērojis arī Francijas prezidents Fransuā Olands, taču viņš nogādāts drošībā.
Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies grupējums “Islāma valsts”.
