Vācija, Francija, Spānija un Lielbritānija jau 26. janvārī paziņoja, ka jaunas valsts vadītāja vēlēšanas politiskās krīzes skartajā valstī jāsarīko astoņu dienu laikā. Vēlāk šai prasībai pievienojās citas bloka dalībvalstis, bet Eiropas Parlaments, Amerikas Savienotās Valstis un vairākas Latīņamerikas zemes opozīcijas līderi Huanu Gvaido jau atzinušas par likumīgo Venecuēlas pagaidu prezidentu.
Baltā nama saimnieks Donalds Tramps arī izteicies, ka militāra spēka lietošanu Venecuēlā joprojām uzskata par iespējamu krīzes risināšanas variantu.
Tikmēr Maduro noraida iespēju atkāpties un piedāvājis sarīkot vienīgi jaunas parlamenta vēlēšanas. Intervijā ārvalstu medijiem viņš neizslēdza iespēju, ka valstī varētu izcelties pilsoņu karš. Maduro apgalvoja, ka aizstāvībai pret ārvalstu iejaukšanos jau gatavojoties tauta fabrikās, augstskolās un citur.
KONTEKSTS:
Venecuēlas parlamenta spīkers un opozīcijas līderis Huans Gvaido janvārī pasludinājis sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju. Ar savu paziņojumu 35 gadus vecais Gvaido nācis klajā brīdī, kad, sekojot viņa aicinājumam, Venecuēlas pilsētu ielās izgājuši simtiem tūkstoši cilvēku, kas pieprasa prezidenta Nikolasa Maduro atkāpšanos.
