ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona piemēros sankcijas SKT galvenajai prokurorei Fatu Bensudai un viņas palīgam Pakiso Močočoko. ASV iesaldēs viņiem piederošos aktīvus valstī. Pompeo arī brīdināja, ka personas un organizācijas, kas sniegs materiālu atbalstu abām amatpersonām, arī var pakļaut sankcijām.
Vēršanās pret abām SKT amatpersonām ir saistīta ar tiesas izmeklēšanu, kurā noskaidro, vai ASV militārpersonas ir pastrādājušas kara noziegumus Afganistānā pēc ASV vadīto koalīcijas spēku iebrukuma 2001. gadā.
ASV rīcību nosodījusi ES. Bloka ārpolitikas vadītāja Žuzepa Borela runasvīrs Peters Stano paziņoja, ka ES esot gatava aizstāvēt SKT: “Starptautiskā krimināltiesa saskaras ar pastāvīgiem ārējiem izaicinājumiem. Eiropas Savienība iestājas pret jebkādiem mēģinājumiem graut starptautisko krimināltiesību sistēmu, kavējot tās kodola institūciju darbu. Starptautiskā krimināltiesa ir viena no atslēgas institūcijām starptautiskajā krimināltiesību sistēmā. Mēs esam apņēmušies stiprināt savu atbalstu Starptautiskajai krimināltiesai, jo tai ir nozīmīga loma cīņā pret nesodāmību.
Mēs atbalstām Starptautisko krimināltiesu un neesam priecīgi, redzot, ka notiek pretdarbība tās aktivitātēm,” sacīja Stano.
ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša runasvīrs Stefāns Džjužari sacīja, ka organizācija ar bažām uzlūko ASV lēmumu vērsties pret SKT.
“Mēs turpināsim cieši sekot šī jautājuma attīstībai. Sadarbība starp ANO un Starptautisko krimināltiesu balstās uz vienošanos, ko 2004. gada septembrī apstiprināja Ģenerālā asambleja. Mēs analizēsim visas iespējamās ASV lēmuma sekas, kas varētu atsaukties uz ANO un Starptautiskās krimināltiesas sadarbību,” paziņoja Džjužari.
KONTEKSTS:
SKT izveidota 2002. gadā, lai izmeklētu genocīdus, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, un sauktu pie atbildības vainīgos. Līgumu par tiesas izveidi parakstīja un ratificēja 123 valstis, bet to vidū nebija ASV, Krievijas, Ķīnas un vēl vairāku valstu.
ASV jau no sākta gala ir kritizējušas SKT, norādot, ka tai nav likumīga pamata vērsties pret ASV pilsoņiem.
Pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps jūnijā izdeva izpildrīkojumu, kas atļauj iesaldēt SKT darbinieku aktīvus un liegt viņiem iebraukšanu ASV.
