Nesenie Krievijas uzlidojumi bijuši vērsti ne tikai pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" un citiem grupējumiem, ko par teroristiskiem atzinušas Apvienotās Nācijas, bet arī pret mēreno Sīrijas opozīciju. Tā pēc sanāksmes Luksemburgā paziņojuši bloka dalībvalstu ārlietu ministri, pieprasot Maskavai nekavējoties pārtraukt uzlidojumus mērenajiem nemierniekiem. Turklāt paziņojumā uzsvērts, ka ilgstošs miers Sīrijā ir neiespējams, ja varu ar Maskavas atbalstu saglabās tās sabiedrotais prezidents Bašars al Asads.
Jau ierodoties uz sanāksmi Luksemburgā, bloka augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni atteicās paust atbalstu vienai vai otrai pusei, taču uzsvēra, ka Krievijas iejaukšanās būtiski mainījusi situāciju.
“Tas pilnīgi noteikti maina spēles noteikumus. Tajā ir daži ļoti satraucoši elementi, kurus mēs apspriedīsim – sevišķi attiecībā uz Turcijas gaisa telpas pārkāpšanu. Kā es vienmēr esmu teikusi, intervencei pret grupējumu “Islāma valsts” jābūt skaidri vērstai pret “Islāma valsti” un citiem teroristiskiem grupējumiem, kurus noteica Apvienotās Nācijas,” uzsvēra ES pārstāve ārlietas.
Mogerīni arī piebilda, ka Krievijai būtu obligāti jākoordinē savas darbības ar rietumvalstīm, citādi rodas riski, kas ir ārkārtīgi bīstami ne tikai no politiskā, bet arī no militārā viedokļa.
Sestdien ASV un Krievijas amatpersonas pusotru stundu apsprieda lidojumu drošību, pēc tam kad vismaz vienai Savienoto Valstu lidmašīnai Krievijas iznīcinātāju dēļ nācies mainīt trajektoriju, un par līdzīgiem traucējumiem ziņojuši arī Turcijas gaisa spēki.
Maskava aizvien apgalvo, ka veic uzlidojumus “Islāma valsts” pozīcijām. Tikmēr Sīrijas cilvēktiesību aizstāvji ziņo par triecieniem opozīcijas nemierniekiem. Aizvadītajā nedēļas nogalē tie ne tikai palīdzējuši Asada spēkiem atgūt iepriekš zaudētās pozīcijas, bet arī palīdzējuši grupējumam “Islāma valsts” iekarot jaunus ciemus, kurus līdz šim kontrolējuši nemiernieki.
Bet viedokļi par to, vai Rietumiem būtu jāsāk sarunas ar Sīrijas diktatoru Bašaru al Asadu, pašreiz atšķiras. Daļa no Eiropas valstu ārlietu ministriem pirms sanāksmes Luksemburgā sacīja, ka Asads nevar ilgtermiņā palikt pie varas Sīrijā. Savukārt citi ir pārliecināti, ka bez viņa iesaistes nav iespējams panākt ilgtermiņa risinājumu.
Vairums Eiropas valstu ārlietu ministru pašreiz ir pārliecināti, ka līdzšinējais Sīrijas līderis Bašars al Asads nevar ilgtermiņā vadīt šo valsti. Tomēr viedokļi dalās par to, cik lielā mērā un uz kādiem nosacījumiem Asads būtu jāiesaista sarunās.
Slovākijas ārlietu ministrs Miroslavs Lajcaks pirms sanāksmes Luksemburgā sacīja, ka Asads ir daļa no realitātes, no kā nevar izvairīties.
“Manuprāt, mēs pavadām pārāk daudz laika, domājot par Asada nākotni, bet mums drīzāk būtu jārunā par to, kā tagad atrisināt šo situāciju. Asads ir daļa no realitātes. Viņš ir faktors, kas jāņem vērā. Mēs nevaram būvēt savu stratēģiju uz ilūzijām, tā ir jābalsta realitātē. Runa nav par to, kurš mums patīk un kurš ne. Runa ir par to, kuram ir nozīme un kuram nav. Un šā brīža situācijā viņam ir nozīme,” sacīja Lajcaks.
Krievijas rīcību kritizēja arī Saūda Arābijas amatpersonas, sakot, ka tā var izraisīt plašāku konfliktu visā reģionā.
Arī Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma ir satraukta par notiekošo.
“Es domāju, ka situācija ir kļuvusi satraucošāka, jo līdz ar Krievijas uzbrukumiem pieauga arī spriedze. Situācija pašreiz ir diezgan satraucoša,” sacīja Valstrēma.
Ārlietu ministru darba kārtībā bija arī jautājums par situāciju Turcijā. Tās valdība vaino tieši islāma nemierniekus sestdien notikušo sprādzienu sarīkošanā Ankaras dzelzceļa stacijas laukumā. Tajos dzīvību ir zaudējuši ap 100 cilvēku. Tāpat arī Krievijas iznīcinātājs nesen ir ielidojis Turcijas gaisa telpā. Dānijas ārlietu ministrs Kristiāns Jensens uzskata, ka par to būtu steidzami jāsāk runāt ar Krieviju.
“Mums būtu skaidri jāpasaka Krievijai, ka mums nav pieņemams tas, ka viņi pārkāpj Turcijas gaisa telpas robežu. Turcija ir NATO dalībvalsts. No otras puses, mums būtu jāpasaka Krievijai, ka tai ir jākļūst par daļu no risinājuma. Šobrīd tā nekoordinē savu rīcību ar pārējām valstīm, kas cīnās pret islāma nemierniekiem, līdz ar to radot problēmas. Mums ir spēcīga koalīcija, kas cīnās pret islāma nemierniekiem, un es ceru, ka Krievija tai pievienosies,” pauda Jensens.
Jensens ir pārliecināts, ka Asads var palikt pie varas tikai pārejas periodā. Tomēr, lai vienotos par tā nosacījumiem, ar Asadu būtu jāsāk runāt.
Jau ziņots, ka Krievija sāka uzlidojumus nemiernieku pozīcijām Sīrijā 30. septembrī. Maskava apgalvo, ka gaisa triecieni vērsti pret teroristu organizācijas "Islāma valsts" pozīcijām, tomēr rietumvalstis uzskata, ka uzlidojumos cietuši galvenokārt Sīrijas mēreni noskaņotie nemiernieki.
