ES komisārs rosina sniegt Ukrainai iestāšanās perspektīvas savienībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ukrainas varas iestādes darīs visu iespējamo, lai valsts austrumos karojošie nemiernieki nepaliktu nesodīti par pastrādātajiem noziegumiem. Par to paziņojis nākamais Ukrainas prezidents Petro Porošenko, komentējot ziņas par pieaugošo bojā gājušo skaitu pretterorisma operācijas laikā. Situācija Ukrainā piektdien tiks apspriesta arī NATO parlamentārās asamblejas tikšanās laikā Viļņā. Tikmēr Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisārs Štefans Fīle rosinājis sniegt gan Ukrainai, gan Moldovai un Gruzijai ES iestāšanās perspektīvas.

Doņeckas apgabala dienvidi un rietumi, kā arī Luganskas apgabala ziemeļi ir pilnībā atbrīvoti no separātistiem. Ar šādu paziņojumu piektdien klajā nācis Ukrainas aizsardzības ministra pienākumu pildītājs Mihails Kovaļs, apgalvojot, ka bruņotie spēki neatlaidīgi pilda viņiem izdotās pavēles. Mihails Kovaļs informējis, ka ir saņemtas ziņas par teroristu gatavošanos uzspridzināt konteinerus ar indīgām vielām Slovjanskas pilsētā. Pretterorisma operācijas pārstāvji īstenojot aktīvas darbības, lai šādus draudus novērstu.

Aizsardzības ministrija arī apstiprinājusi, ka pretterorisma operācijas laikā dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 20 bruņoto spēku kareivji, no kuriem 12 gāja bojā ceturtdien, kaujiniekiem notriecot armijas helikopteru.

Izsakot līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem, nākamais Ukrainas prezidents Petro Porošenko solījis darīt visu iespējamo, lai no teroristu un bandītu rokas neietu bojā vairs neviens ukrainis. Porošenko arī uzsvēris, ka Ukrainas tautas ienaidnieku darbības nepaliks nesodītas.

Pretterorisma operāciju Ukrainas austrumos komentējušas arī Amerikas Savienotās Valstis. To valsts departamenta pārstāve Dženifera Psaki norādījusi, ka ukraiņu spēkiem ir visas tiesības aizsargāt savu teritoriju. Turklāt Vašingtona notiekošajā nesaskata pilsoņu kara draudus, jo Ukrainā karo ukraiņu armija pret Krievijas atbalstītiem separātistiem, kas ieradušies no citas valsts.

Savukārt ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels atzinis, ka Krievija ir atvilkusi daļu no savām karaspēka vienībām no Ukrainas pierobežas, taču šeit joprojām atrodas vairāki tūkstoši militārpersonu.

Situācija Ukrainā piektdien tiks apspriesta arī NATO parlamentārās asamblejas laikā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Sagaidāms, ka tikšanās dalībnieki gatavojas nosodīt Krievijas lomu situācijas destabilizēšanā Ukrainā, kā arī plāno aicināt NATO dalībvalstu valdības palielināt savu atbalstu Ukrainai, ieviešot arī bargākas sankcijas pret Krievijas amatpersonām. 

Sesijā, kas norisināsies līdz svētdienai, deputāti apspriedīs arī Ukrainas konflikta ietekmi uz Eiropu.

Ukrainai, Moldovai un Gruzijai būtu jādod perspektīvas kļūt par pilnvērtīgām ES dalībvalstīm. Šādu viedokli paudis ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle intervijā vācu laikrakstam "Die Welt". Pēc viņa vārdiem, ES paplašināšanās ir spēcīgākais instruments, kas var veicināt reālu reformu īstenošanu Austrumeiropā.

Fīle arī atgādinājis, ka pašlaik notiekošās sarunas par asociācijas līgumu ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu nav galējais mērķis sadarbībai ar Eiropas Savienību. Komisārs gan atzīst, ka arī pašai Eiropai ir nepieciešams mainīties iekšienē, lai būtu vieglāk uzņemt jaunas dalībvalstis. Pēc Fīles vārdiem, Eiropas Savienība nespēs veiksmīgi funkcionēt kā dažādu ātrumu Eiropa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti