Kopš revolūcijas un varas maiņas Ukrainā ir pagājuši vairāki gadi. Ir uzsāktas daudzas un dažādas reformas, kuru virzība uz priekšu ir vērtējama dažādi. Taču vairums ekspertu ir vienisprātis, ka daudz lielāku progresu izdotos sasniegt, ja tiktu pieliktas lielākas pūles tieši korupcijas apkarošanas jomā.
Lai atbalstītu uzsāktās reformas un tādējādi veicinātu arī ārvalstu investīciju ieplūšanu, šajās dienās Kijevā uzturas Eiropas Savienības paplašināšanās un kaimiņu politikas komisārs Johanness Hāns. Viņš norādījis, ka Ukrainai būtu jāuzrāda konkrēti rezultāti cīņā pret kukuļdošanu, taču tādu pagaidām nav. Viņaprāt, pozitīvs solis šajā virzienā noteikti būs pretkorupcijas tiesas izveide. Tieši šajās dienās Ukrainas parlaments ir uzsācis attiecīga likuma izskatīšanu.
Sākotnēji Ukrainas prezidents Petro Porošenko laikā pirms Ziemassvētkiem iesniedza iniciatīvu par pretkorupcijas tiesas izveidi, paužot cerību, ka tiesa varētu sākt darboties jau maijā. Porošenko toreiz norādīja, ka pēc šādas tiesas izveides Ukraina varētu saņemt jaunu aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda.
Taču Valūtas fonds asi kritizēja Ukrainas varas iestādes, norādot, ka Porošenko projekts ir pretrunā Ukrainas starptautiskajām saistībām. Citstarp tika pieprasīts, lai starptautisko donoru pretkorupcijas ekspertiem būtu tiesības bloķēt negodprātīgu tiesnešu iecelšanu amatā. Līdzīgu brīdinājumu izteica arī Pasaules Banka, kas norādīja – uz spēles ir aptuveni 800 miljoni ASV dolāru. Arī Eiropas Savienība paziņoja, ka prezidenta iesniegtais projekts neatbilst Venēcijas komisijas rekomendācijām.
Trešdien, 23.maijā, Johanness Hāns paskaidrojis, ka Eiropas Savienībai nav nekādas vēlmes vadīt kādu no Ukrainas varas struktūrām, kā arī nav vēlmes noraidīt kādu varas iestāžu izvēlētu personu, taču personāliju atlases procesā esot nepieciešams piesaistīt kvalificētus starptautiskus ekspertus. Hāns atzinīgi novērtējis parlamentā uzsākto likumprojekta izskatīšanu, norādot, ka
Briselei ir svarīgi zināt, kā visi pretkorupcijas instrumenti darbosies, kad tie sāks darboties un kādi būs konkrētie rezultāti.
Tas tāpēc, ka visas iepriekšējās iniciatīvas īpašus rezultātus nav sniegušas.
Runājot par pretkorupcijas tiesas likumprojekta izskatīšanu Augstākajā Radā, deputāti ir nonākuši līdz otrajam lasījumam. Ar Venēcijas komisiju ir izdevies saskaņot 13 no 14 iesniegtajām rekomendācijām. Parlamenta spīkers Andrejs Porubijs atklājis, ka vairums nesaskaņoto jautājumu ir saistīti tieši ar starptautisko ekspertu sabiedriskās padomes pilnvarām.
Lai arī kopumā likumprojekts nav apjomīgs, deputāti ir iesnieguši vairāk nekā 1900 labojumus. Prezidents Porošenko iepriekš bija izteicies, ka neļaus šī likuma pieņemšanu aizkavēt dažādu sīku labojumu dēļ un neļaus to nolikt kādā tālā atvilktnē, kā to ļoti daudzi vēlētos.
Arī Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans uzsvēris, ka pašlaik aptuveni trešā daļa no Specializētās pretkorupcijas prokuratūras un Ukrainas Nacionālā pretkorupcijas biroja lietu iestrēgstot tiesu gaiteņos, ļaujot korumpētajiem ierēdņiem arī turpmāk apzagt iedzīvotājus. Ja šo situāciju izdosies uzlabot, arī starptautisko partneru un investoru uzticība Ukrainai atjaunosies.
