"Pašreiz notiek aktīvs darbs šajā virzienā, kas attiecas uz konfiscētajiem oligarhu aktīviem. Kādā veidā šos konfiscētos līdzekļus var novirzīt... Pamatā doma ir novirzīt Ukrainas bēgļu problēmu risināšanai, tajā skaitā attiecībā uz bēgļiem, kas ir pašas Ukrainas teritorijā," teica Dombrovskis.

Viņš atzina, ka EK patlaban izstrādā arī piekto sankciju paketi pret Krieviju, kas lielākoties būs vērsta uz to, lai nodrošinātu līdz šim Krievijai noteikto sankciju ievērošanu.

"Pamatā šī piektā pakete domāta, lai novērstu kaut kādas iespējamās izvairīšanās no sankcijām, faktiski nodrošinātu efektīvāku jau esošo sankciju piemērošanu, aizverot kaut kādus caurumus, pa kuriem Krievija var mēģināt no šīm sankcijām izvairīties," teica EK izpildviceprezidents.

Dombrovskis norādīja, ka EK ļoti seko līdzi tam, kā pret Krieviju noteiktās sankcijas ES tiek ievērotas, kā arī skatās, kādā veidā "maksimāli novērst" mēģinājumus izvairīties vai apiet sankcijas.

Tāpat ES komisārs atzina, ka ES nevienā brīdī nav izslēgusi to, ka var tikt īstenotas tālākas sankcijas, tai skaitā pret Krievijas energoresursu piegādēm. "Neviena opcija nav noņemta no galda, līdz ar to šāds scenārijs nav izslēgts."

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.