ES komisārs: Krievijas gāzei būs jākonkurē arī ar Azerbaidžānu un Alžīriju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropas Savienība nākamajos gados ir noskaņota radikāli samazināt savu atkarību no Krievijas enerģijas piegādēm, nodrošinoties pat ar vairāk nekā 10 dažādiem alternatīviem dabasgāzes piegādes avotiem – tā Rīgā notikušajā Eiropas Savienības (ES) neformālajā enerģētikas ministru sanāksmē atklāja Eiropas Komisija (EK). Savukārt Baltijas valstīm ES apņemšanās nākotnē nozīmēs lielāku atbalstu elektropārvades sistēmas ciešākai integrācijai ar ES. 

Jautājums par atkarības mazināšanu no Krievijas enerģijas ES dienaskārtībā atrodas jau aptuveni 10 gadus, tomēr būtisku progresu ES šajā jomā varētu izdoties sasniegt, vien realizējot plānoto Enerģētikas Savienību. Šonedēļ notikušajā Eiropas enerģētikas ministru neformālajā sanāksmē ES komisārs klimata politikas un enerģētikas jautājumos Migels Ariass Kanjete prognozēja, ka

nākotnē Krievijas dabasgāzes piegādēm konkurenci varētu radīt vairāk nekā 10 alternatīvi piegādātāji, tostarp arī Alžīrija un Azerbaidžāna, un starpvalstu savienojumi.

"Mēs būvējam starpsavienojumu tīklu un piegādes ceļus, un mēs attīstām Dienvidu koridoru, lai nodrošinātu iespēju iegādāties gāzi no Azerbaidžānas. Tāpat mēs attīstām arī augsta līmeņa dialogu ar Alžīriju, arī strādājam pie projektiem, lai varētu saņemt gāzi no Alžīrijas, un būvējām starpsavienojumus Bulgārijā, Grieķijā, Rumānijā, Serbijā. Vienlaikus mēs strādājam arī pie sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras – tieši sašķidrinātā gāze ir viena no iespējām, un mēs izstrādājam arī stratēģiju tās izmantošanai. Tādā veidā mēs ļoti būtiski paplašināsim piegādātāju loku, jo ES ir vismaz 10 – 12 iespējamie sašķidrinātās dabasgāzes piegādātāji," pavēstīja ES komisārs Kanjete.

Viņš arī uzsvēra, ka Baltijas valstīs Enerģētikas savienības ietvaros ir iecerēts pārtraukt to atkarību no Krievijas elektroenerģijas sistēmas, atbalstot to centienus atteikties no sinhrona darbības režīma ar Krievijas sistēmu: "Mēs neprognozējam, ka kaut kas tiešām notiks, bet mums ir jābūt gataviem jebkam, kas var notikt nākotnē, un jābūt labi sagatavotiem. Un šobrīd mēs pie tā strādājam reģionālā līmenī – Baltijā mēs strādājam pie energosistēmas desinhronizācijas, un pie Lietuvas – Polijas dabasgāzes sistēmu savienojuma. Tāpēc uzskatu, ka mēs strādājam pie tā un sasniedzam būtisku progresu. Un mēs arī pārskatīsim regulējumu, kas skar apgādes drošību."

Tiesa, līdzšinējās diskusijas par topošo Enerģētikas savienību apliecina, ka viens no galvenajiem šķēršļiem ir dalībvalstīs pierastā pieeja uz energoapgādi lūkoties no šauri nacionālu interešu skatupunkta.

Šāda pieeja, piemēram, ir sastopama atjaunojamo energoresursu politikā. "Atšķirības vērojām arī diskusijās starp dalībvalstīm, piemēram, tādos jautājumos, kā tirgus integrācija un atjaunojamās enerģijas atbalsta mehānismu harmonizēšana.

Spēcīgas tradīcijas un jau labi attīstīti atbalsta mehānismi dažas valstis attur no robežu atvēršanas un atbalsta shēmu izlīdzināšanas ar kaimiņvalstīm," skaidroja Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece Ozola.

Jāpiebilst, ka Latvija ES prezidentūras laikā Enerģētikas savienības izveides uzsākšanu ir izvirzījusi kā vienu no savām prioritātēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti