Turpinoties bēgļu un migrantu straumēm caur Balkānu valstīm uz Eiropas Savienību, Brisele aicina dalībvalstis vairāk pievērsties arī cīņai pret iemesliem. Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns ceturtdien uzsvēra, ka vissmagākā situācija ir pašā kara plosītajā Sīrijā un tās kaimiņvalstis, kur kopumā patvērumu raduši aptuveni 4 miljoni bēgļu. Lai palīdzētu, kopiena jau iztērējusi 4 miljardus eiro, bet tas nav pietiekami, uzsvēra Hāns:
„Vajadzības pieaug, it īpaši Libānā un Jordānijā. Piemēram, Libānā skolās jau mācās vairāk sīriešu nekā libāniešu bērnu. Lai tiktu galā ar šiem izaicinājumiem, Libānas varasiestādes ieviesušas izmaiņas mācību grafikā - no rīta uz skolu dodas libāniešu bērni un pēcpusdienā - sīriešu bērni.”
Eiropas Savienība ir gatava darīt vairāk, un nozīmīgs daudzums līdzekļu jau novirzīts šīm valstīm. Vienlaikus Hāns akcentēja, ka nauda - kaut svarīga - tomēr nav pats galvenais. Starptautiskajai sabiedrībai ir stingrāk jātiecas uz politiskā risinājuma atrašanu Sīrijā. Šis process pēc mēģinājumiem pirms pāris gadiem gan joprojām ir iestrēdzis.
Nozīmīga valsts risinājuma atrašanā ir Turcija, kas uzņēmusi divus miljonus sīriešu bēgļu. Liela daļa patvēruma meklētāju un migrantu, kuru tūkstoši caur Balkāniem cenšas iekļūt Ungārijā un Horvātijā, lai tālāk dotos uz tādām valstīm kā Vācija, ar laivām nokļūst Grieķijā no Turcijas.
Eiropas Komisija Turcijai jau piešķīrusi 175 miljonu eiro atbalstu saistībā ar migrācijas krīzi un atbalstu bēgļiem. Hāns paziņoja, ka tiek meklēti veidi, lai Ankarai palīdzētu ar papildu finansējumu apmērā līdz vienam miljardam eiro, tos novirzot no dažādām programmām. Tomēr komisārs uzsvēra, ka Eiropas Savienība sagaida vairākas lietas arī no Turcijas- labāku un raitāku bēgļu reģistrācijas un atpakaļuzņemšanas procesu, kā arī stingrāku cīņu pret cilvēku kontrabandistiem.
Kas attiecas uz Rietumbalkānu valstīm, kas šobrīd ir kļuvušas par galveno patvēruma meklētāju ceļu uz Eiropas Savienību, tām aizvadītajos mēnešos piešķirti vairāki desmiti miljoni eiro tikšanai galā ar migrācijas krīzi. Piemēram, Serbijai 45 miljoni, Maķedonijai - 24 miljoni.
„Rietumbalkāni ir anklāvs Eiropas Savienībā. Lai tur nonāktu, bēglim ir jāiziet cauri vismaz vienai Eiropas Savienības dalībvalstij. Mēs nevaram viņus vainot par paviršu robežkontroli, ja mūsu pašu dalībvalstis neizdara savu darbu. Visiem ir jāuzņemas sava daļa atbildības. Šīs valstis ir gatavas to darīt, bet Rietumbalkāni nedrīkst kļūt par stāvvietu grūtā situācijā esošajiem bēgļiem. Tā būtu liela ģeostratēģiska kļūda. Tagad ir nepieciešamas vēsas galvas. Tas, kas mums nav vajadzīgs, ir asa retorika,” norādīja Hāns.
Aicinot uz Eiropas Savienības mēroga solidaritāti, Eiropas Komisija vienlaikus uzsver, ka bēgļu krīze ir ne tikai Eiropas, bet starptautiska problēma. Hāns norādīja, ka tuvākajā laikā par palīdzību kara skartajiem reģioniem tiks diskutēts ar Persijas līča valstīm, ASV un Kanādu.
