Belgrada neslēpj, ka tai ir ļoti svarīgas labas attiecības ar Maskavu. Tas ir licis uzdot jautājumu, vai Serbija joprojām ir pelnījusi ES kandidātvalsts statusu.
ĪSUMĀ:
- Aptauja un Serbijas prezidenta paziņojums liecina, ka lielākā daļa serbu jebkādos apstākļos atbalstīšot Krieviju.
- Serbija nav pievienojusies ES un ASV pret Krieviju noteiktajām sankcijām.
- Serbija neatsakās no mērķa pievienoties ES.
- Kosovas prezidente uzskata, ka Serbija neizvēlēsies proeiropeisku attīstības ceļu.
- Vairāki EP deputāti pieprasa iesaldēt Serbijas iestāšanās sarunas ar ES.
Lielākā daļa serbu jebkādos apstākļos atbalstīšot Krieviju
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā daudzās Eiropas valstu galvaspilsētās notikušas plašas demonstrācijas pret Kremļa uzsākto karu. Savukārt Serbijas galvaspilsētā Belgradā tūkstošiem cilvēku izgājuši ielās, lai ar Krievijas karogiem un šīs valsts prezidenta Vladimira Putina ģīmetnēm rokās paustu atbalstu Maskavas sarīkotajam slaktiņam Ukrainā.
“Tas ir atbrīvošanas karš, nevis agresija. Agresija nozīmē nacistus, fašistus, amerikāņus un Rietumeiropu. Viņi, nevis Krievija, ir agresori,” viedokli par karu Ukrainā pauda serbu pensionārs Dragans Tosičs.
Šajā nedēļā publicētā socioloģiskajā aptaujā, ko veikusi tirgus pētījumu firma “Valicon”, teikts, ka
Serbijā 60% respondentu Ukrainas karā vaino Amerikas Savienotās Valstis,
bet tikai 26% aptaujāto par atbildīgo uzskata Krieviju.
Dažas dienas pirms 24. februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs kādā televīzijas intervijā paziņoja, ka 85% serbu jebkādos apstākļos atbalstīšot Krieviju.
Serbijai ir ļoti ciešas attiecības ar Krieviju, kas ir saistīts ne tikai ar etniskām un reliģiskām saitēm, bet arī ar Maskavas atbalstu Serbijai, kad tā 1999. gadā piedzīvoja NATO uzlidojumus. Krievija arī aktīvi bloķē centienus panākt Kosovas neatkarības starptautisko atzīšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).
Serbija nav pievienojusies ES un ASV pret Krieviju noteiktajām sankcijām
Atbildot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES un ASV ir ieviesušas bargas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tām ir pievienojušās vairums Eiropas valstu, bet Serbija ir viena retajām, kas to nav izdarījusi.
Pēc tam, kad ES dalībvalstis slēdza savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, Serbijas nacionālā aviokompānija “Air Serbia” dubultoja lidojumu skaitu no Belgradas uz Maskavu. Taču pēc Ukrainas un ES izteiktās kritikas “Air Serbia” šonedēļ pārtrauca lidojumus uz Maskavu.
Taču Serbija atbalstīja ANO rezolūciju, kas nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, par to izpelnoties Maskavas pārmetumus.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs ir paziņojis, ka Belgrada iestājas par Ukrainas teritoriālo vienotību, bet nepievienosies ES un ASV sankcijām pret Maskavu, jo tas neesot izdevīgi valsts nacionālajām interesēm.
Serbija neatsakās no mērķa pievienoties ES
Vienlaikus Serbija neatsakoties no mērķa pievienoties ES.
“Serbija ciena starptautisko tiesību normas un nepadodas, jo tas ir labākais veids, kā aizsargāt sevi, savu valsti un tās principus, taču Serbija arī izprot savas vajadzības, tai ir savas vitāli svarīgās nacionālās un valstiskās intereses, Serbija arī respektē savas tradicionālās draudzības,” sacīja Vučičs.
“Serbija turpina virzību pretī Eiropas Savienībai, tas ir mūsu stratēģiskais mērķis, bet Serbija neiesaistīsies karadarbībā tikai tāpēc, ka kāds cits to vēlas,” uzsvēra Serbija prezidents.
2012. gadā Serbija saņēma ES kandidātvalsts statusu, taču lielākais šķērslis tās uzņemšanai blokā ir nenokārtotās attiecības ar Kosovu, kas 2008. gadā vienpusēji paziņoja par neatkarību no Serbijas.
Kosovas prezidente uzskata, ka Serbija neizvēlēsies proeiropeisku attīstības ceļu
Kosovas prezidente Vjosa Osmani uzskata, ka Ukrainas kara jautājumā Serbija ir nostājusies Krievijas pusē, jo Belgrada nav pievienojusies ES sankcijām pret Krieviju. Viņasprāt, tie, kuri tic, ka Serbija izvēlēsies proeiropeisku attīstības ceļu, ļoti maldās. Kosovas prezidente ir pārliecināta, ka Krievija izmanto Serbiju, lai destabilizētu situāciju Rietumbalkānu reģionā, kura valstis kopā ar Ukrainu aizsargājot Eiropas demokrātiju.
“Tāpēc mēs aicinām Eiropas Savienību runāt skaidru valodu ar Belgradu, jo viņiem ir jāizbeidz serbu sēdēšana uz diviem krēsliem vienlaicīgi.
Serbijas vadītāji publiski runā tā, lai mēģinātu izskatīties eiropeiski noskaņoti, taču viņi tādi nav,” uzsvēra Osmani.
Viņa norādīja – vienlaikus gadu gaitā ir palielināta Serbijas militārā, politiskā un ekonomiskā sadarbība ar Krieviju.
“Karš Ukrainā tam ir lielākais apliecinājums. Kamēr pārējā pasaule ir nosodījusi Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, kā arī noteikusi sankcijas, tikmēr Serbija vienīgā ir izvēlējusies palikt ar Krieviju un atbalstīt tās agresiju. Tādējādi tā apliecina savu nodomu līdzīgi rīkoties arī Rietumbalkānos,” Osmani sacīja intervijā televīzijas kanālam “TRT World”.
Vairāki EP deputāti pieprasa iesaldēt Serbijas iestāšanās sarunas ar ES
Arī ES valda neapmierinātība ar Serbijas lēmumu nepievienoties sankcijām pret Krieviju. Eiropas Parlamenta (EP) šomēnes pieņemtajā rezolūcijā par Krievijas agresiju pret Ukrainu pausta “dziļa nožēla” par Serbijas nostāju, kas “kaitē tās pievienošanās procesam ES”.
Vairāki EP deputāti Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai nosūtīja atklātu vēstuli, kurā viņi pieprasa iesaldēt Serbijas iestāšanās sarunas ar ES un bloka finansiālo atbalstu līdz brīdim, kad Belgrada pārtrauks tuvināšanos Maskavai.
Kāda vārdā nenosaukta augsta ranga Baltijas valstu amatpersona izdevumam “The Financial Times” sacījusi, ka
nav saprotams Serbijas kandidātvalsts statuss, ņemot vērā tās atbalstu Krievijai.
Savukārt ES Ārējās darbības dienesta ģenerāldirektors Mihaels Zīberts brīdinājis, ka Serbijai būs jāmaksā augsta cena, ja tā nostāsies Krievijas un Ukrainas konflikta nepareizajā pusē.
