ES otrdien paziņoja, ka neatvērs jaunas sadaļas sarunās ar Turciju par iestāšanos kopienā, uzsverot, ka „pašreizējos apstākļos” tas nav iespējams. Bloks jau iepriekš paudis bažas par situāciju Turcijā pēc apvērsuma mēģinājuma vasarā, kam sekoja masveida aresti un valsts iestāžu tīrīšanas, vērstas pret tiem, kurus tur aizdomās par saistību ar apvērsuma mēģinājumu.
ES prezidentūra, ko pašlaik vada Slovākija, paziņojumā norādīja, ka „pašreizējos apstākļos netiek apsvērta jebkādu jaunu sadaļu atvēršana.”
Šo paziņojumu gan neparakstīja Austrija, jo tā vēlējās stingrāku kopienas reakciju – sarunu pilnīgu iesaldēšanu. Austrijas ārlietu ministrs Sebastjans Kurcs Briselē paziņoja, ka Turcija „virzās prom no Eiropas Savienības” un Vīnes aicinājumam esot arī Nīderlandes un Bulgārijas atbalsts. Kurcs teica, ka Briselē panāktā vienošanās par jaunu sadaļu neatvēršanu ir solis pareizajā virzienā, taču, viņaprāt, tas „vēl nav pietiekami.”
Vācija, Francija un citas valstis, kaut arī kritiskas par notiekošo Turcijā, ir uzmanīgas un nevēlas strauji vēl vairāk pasliktināt ar Ankaru, ar kuras palīdzību izdevies apturēt pērn pieredzētās migrācijas plūsmas.
Piemēram, šādu nostāju attiecībā uz Turciju izteica Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss:
„Mums ir kopā jācīnās pret terorismu, un, protams, mēs domājam par pagājušās nedēļas uzbrukumu upuriem Stambulā. Mēs arī strādājam kopā, lai tiktu galā ar migrāciju. Bet mēs esam ļoti norūpējušies par situāciju Turcijā, un nav iespējams iet uz priekšu tā, it kā nekas nebūtu noticis, redzot tik daudz arestu un citu notikumu Turcijā. Tādēļ mums jāsaka, ka nav iespējams atvērt jaunas sarunu sadaļas iestāšanas procesā.”
Arī ES kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās komisārs Johanness Hāns teica, ka ar Turciju ir jādiskutē:
„Mums ir jārunā. Vienmēr esmu teicis, ka jābūt atvērtiem visiem iespējamajiem komunikācijas kanāliem. Bet šobrīd principā tās ir mākslīgas sarunas, jo iestāšanās sarunas jau vairākus mēnešus ir sastingušas, un es nedomāju, ka nākamajos pāris mēnešos kaut kas iekustēsies.”
ES paziņojums par jaunu sarunu sadaļu neatvēršanu, visticamāk, radīs vēl vairāk sasprindzinājuma attiecībās ar Ankaru.
Abu martā noslēgtā vienošanās par migrācijas apturēšanu arī paredzēja centienus iekustināt Turcijas iestāšanās sarunas, traču progress bijis niecīgs. Turcija oficiāli pieteicās dalībai blokā 1987.gadā, bet iestāšanās sarunas sākās tikai 2005.gadā. Līdz šim progress bijis lēns. No 35 sarunu sadaļām ir atvērtas tikai 16, bet sekmīgi noslēgta - tikai viena.
