ES jāizstrādā demokrātiski mākslīgā intelekta pielietošanas standarti

Eiropai un ASV ir svarīgi ātri noteikt globālus mākslīgā intelekta izmantošanas standartus. Tā šonedēļ pieņemtajā rezolūcijā norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Tādas valstis kā Ķīna jau tagad vēlas izmantot mākslīgo intelektu, lai veiksmīgāk kontrolētu un izsekotu savas sabiedrības locekļus. Demokrātiskās valstīs tas nebūtu pieņemami. Tādēļ rodas dilemma, kā gūt labumus no jaunām tehnoloģijām, neierobežojot brīvības.

ES jāizstrādā demokrātiski mākslīgā intelekta pielietošanas standarti
00:00 / 04:31
Lejuplādēt

Mākslīgā intelekta tehnoloģiju pielietojums ir ļoti plašs. To var izmantot gan jaunu ārstniecības veidu izstrādāšanai, gan cīņā ar naudas atmazgāšanu, gan transporta plūsmas organizēšanai pilsētās. Tie ir tikai daži piemēri.

Tomēr mākslīgais intelekts balstās uz liela apjoma datu apkopošanu un algoritmiem, kas raisa nopietnus jautājums par datu aizsardzību, privātumu un izsekošanu. Turklāt ir valstis, kas mēģina mākslīgo intelektu izmantot, lai radītu jaunās paaudzes autonomus ieročus un izsekotu cilvēkus ne tikai internetā, bet arī uz ielas.

Par to debatēs atgādināja Eiropas Tautas partijas deputāte no Bulgārijas Eva Majdela.

"Agrāk tas, kurš valdīja pār jūrām, valdīja pār pasauli. Nākotnē, manuprāt, tas, kurš valdīs pār mākslīgo intelektu, dominēs pasaulē.

Tas ir galvenais Eiropas izaicinājums. Kamēr mēs mēģinām izmantot mākslīgo intelektu, lai uzlabotu dzīvi mūsu sabiedrībās, autokrātijas mēģina atrast veidu, kā padarīt to par ieroci. Ja Rietumi zaudēs sacensībā par sociāliem, ekonomiskiem un drošības ieguvumiem no mākslīgā intelekta, pasaules uzbūvē notiks fundamentālas pārmaiņas."

Lai izprastu, kā Eiropa varētu apvienot mākslīgā intelekta tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ar demokrātisko vērtību aizsardzību, pirms aptuveni diviem gadiem Eiropas Parlamentā tika izveidota īpašā komiteja. To vadīja "Renew" grupas deputāts no Rumānijas Dragošs Tudorače.

"Mēs nedarbojamies vienatnē. Mēs esam uz pasaules skatuves, kur ir spēlētāji ar atšķirīgu skatījumu uz mākslīgā intelekta lomu. Tādēļ no ģeopolitikas viedokļa mēs esam ieinteresēti strādāt kopā ar līdzīgi domājošajiem partneriem, lai izveidotu standartus un noteikumus, kas atbilstu mūsu vērtībām un tam, kā darbojas mūsu demokrātijas, lai aizsargātu tās brīvības, kas mums ir tik svarīgas," norādīja Tudorače.

Galvenais Eiropas sabiedrotais demokrātisku mākslīgā intelekta standartu izveidē ir Amerikas Savienotās Valstis (ASV). Darbs pie tā notiek arī Tirdzniecības un tehnoloģiju padomē, kuras otrā sēde šomēnes ir paredzēta netālu no Parīzes.

Tomēr pat amerikāņiem un eiropiešiem ne vienmēr ir vienāds skatījums uz līdzsvaru starp privātumu un jauno tehnoloģiju izmantošanu.

Eiropas politiķi uzskata, ka ir svarīgi regulēt nevis tehnoloģiju, bet tās pielietošanas iespējas. Šādi topošie standarti varēs izturēt laika pārbaudi. Ziņojuma autors, vācu izcelsmes eiroparlamentārietis Aksels Voss ir pārliecināts, ka Eiropā ir viss nepieciešamais, lai attīstītu mākslīgā intelekta tehnoloģijas, bet tam jāvelta vairāk naudas.

"Mums ir, ko piedāvāt pasaulei. Eiropa varētu ieņemt jaunu biznesa nišu, kas apvienotu mākslīgā intelekta tehnoloģijas ar vērtībām. Tā var būt lieliska iespēja. Tomēr, manuprāt, mēs varēsim to paveikt tikai tad, ja rīkosimies ātri un elastīgi," teica Voss.

Vēl viens būtisks un līdz šim līdz galam neatbildēts jautājums ir, kā nepieļaut, lai mūsu sabiedrībā pastāvošā diskriminācija un aizspriedumi netiktu pārcelti uz mākslīgā intelekta pasauli.

Deputāts Tudorače kā piemēru minēja masveida pacientu slimības datu izmatošanu, lai izstrādātu jaunas ārstniecības metodes.

"Kad mēs izmantojam esošos pacientu datus, pastāv risks, ka mēs paplašinām pašreizējo neobjektivitāti un diskrimināciju. Kādēļ? Tāpēc, ka daļa no datiem, kas ir mūsu rīcībā, ir neobjektīvi. Piemēram, tajos var pastāvēt diskriminācija pēc dzimuma. Pašreiz ārstēšana tiek izstrādāta, pārsvarā balstoties uz datiem par vīriešiem. Tas tāpēc, ka datubāzēs ir vairāk informācijas par vīriešiem nekā par sievietēm," sacīja  Tudorače.

Līdzīgas problēmas var rasties arī, piemēram, noziedzības apkarošanas jomā. Līdz ar to īstais darbs mākslīgā intelekta standartu izstrādē Eiropas likumdevējiem vēl ir priekšā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt