ES jādomā par stingrāku pozīciju attiecībās ar Krieviju. Intervija ar Ukrainas vicepremjerministri

Ukraina ir pateicīga Latvijai par sniegto atbalstu, taču Eiropas Savienībai kopumā jādomā par vienotāku un stingrāku pozīciju attiecībās ar Krieviju. Tā, viesojoties Rīgā, intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra Ukrainas vicepremjerministre Ivanna Klimpuša-Cincadze. Viņa norādīja, ka Krievija pašlaik izmanto Ukrainas prezidentu maiņas periodu, lai izdarītu jaunu spiedienu, kas īpaši labi redzams lēmumā ievērojami atvieglot Krievijas pasu piešķiršanu Ukrainas nekontrolēto teritoriju pilsoņiem.

Ukrainā pašlaik ir zināms pārejas periods no viena prezidenta uz otru. Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju – vai viss palicis spēkā kā līdz šim, runājot par eiroatlantisko integrāciju? Un vai Krievija nemēģinās izmantot šo varas vakuuma mirkli savā labā?

Es domāju, ka Krievija jau tagad mēģina izmantot šo varas maiņu. Nesenais Kremļa lēmums atvieglot Krievijas pilsonības piešķiršanu okupētajās teritorijās dzīvojošajiem ukraiņiem un norādes, ka līdzīga atvieglota procedūra nākotnē varētu tikt izmantota attiecībā uz visiem ukraiņiem, ir kārtējais starptautisko likumu pārākums un kārtējā iejaukšanās Ukrainas iekšējās lietās. Kārtējais agresijas akts. Tas viss mums diemžēl ļāvis secināt, ka Krievija aktīvi cenšas mēģināt novājināt Ukrainu un mēģināt parādīt Ukrainu kā neizdevušos valsti.

Ja runājam par šo pasu jautājumu – kāpēc tas tiek darīts tieši tagad? Kas varētu tā dēļ notikt, un kādai vajadzētu būt starptautiskajai reakcijai?

Mēs līdzīgu praksi jau esam redzējuši iepriekš Abhāzijā un Dienvidosetijā saistībā ar Gruziju un Piedņestrā saistībā ar Moldovu. Diemžēl brīvā un civilizētā pasaule toreiz nerīkojās izlēmīgi, lai sodītu Krieviju par šādu uzvedību svešās valstīs un tas, manuprāt, noveda pie nesodāmības sajūtas un gatavības šādi uzbrukt citām valstīm kā šajā gadījumā Ukrainai.

Es domāju, ka pašlaik ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienība saņem sevi rokās un piedāvā sistēmisku risinājumu šai problēmai, nevis vienkārši ievieš kaut kādas formālas sankcijas pret dažiem cilvēkiem, kuri piedalījušies šī lēmuma pieņemšanas procesā.

Nepieciešama arī aktīva to valstu nostāja, kura labi saprot šos draudus gan Ukrainai un arī citām valstīm, kuras faktiski pašlaik stāv rindā uz iespējamu Krievijas agresiju.

Man ir liels prieks, ka visās sarunās ar Latvijas politiķiem mani pilnībā saprata un izjuta mūsu kopējo atbildību izskaidrot neizlēmīgajiem Eiropas Savienības politiķiem par to, cik svarīgi ir rīkoties kopā un atvairītu šos Krievijas uzbrukumus.

Jūs tikāt ievēlēta Ukrainas parlamentā no Porošenko bloka...

Pareizi!

Kāds ir jūsu personiskais skaidrojums – kāpēc prezidents nespēja mobilizēt atbalstu sev un kas tad, jūsuprāt, ir tās pārmaiņas, kuras iedzīvotāji vēlas, ja raugāmies uz šo rezultātu?

Es domāju, ka virkne iemeslu. Viens noteikti ir diezgan sāpīgās pārmaiņas, kurām bija jāiziet cauri, un sāpīgi politiskie lēmumi, kuri lika ciest sabiedrībai īstermiņā, taču ilgtermiņā sniedz iespēju vispirms izdzīvot, bet pēc tam attīstīties un uzplaukt. Un tagad jau redzam pirmos šo smago lēmumu rezultātus, piemēram, ekonomiskā stabilizācija – aizvadīto gadu noslēdzām ar 3,2% ekonomisko izaugsmi, kura turpina paātrināties un kuru tagad ir svarīgi pārvērst cilvēku labklājībā.

Vēl viena lieta – mums nav izdevies pabeigt tieslietu reformu, un redzam problēmas ar tiesu lēmumiem, kas tiek pieņemti zemākajos līmeņos.

Sākām ar Augstāko tiesu un pretkorupcijas tiesu, taču zemākos līmeņos joprojām, kā es to saprotu, notiek likumu izmantošana savās interesēs. Mēs kā valdība to arī redzējām, kad bez pamata tika apturēti arī mūsu lēmumi. Pie tā ir jāturpina strādāt, jo tas nav izdarīts, un tieši to gaida sabiedrība.

Un vēl – pieaug viedoklis par to, ka Ukraina ir korumpēta valsts, pat neņemot vērā, ka daudz kas ir darīts, lai korupciju mazinātu. Tas ir izdevies dažādās nozarēs kā, piemēram,  sabiedriskie iepirkumi, kas tagad ir vieni no caurspīdīgākajiem Eiropā. Ir arī citi pasākumi, kā ekonomikas liberalizēja un decentralizācija, taču gadījumi, kad par korupciju apsūdzētie būtu ielikti aiz restēm, nav izgājuši cauri tiesu sistēmai, un tā arī bija viena no lietām, ko cilvēki gaidīja. Par to tika vainots prezidents Porošenko, lai gan tajā visā bija iesaistīti daudzi politiskie aktieri.

Un vēl viena lieta – mūsu informācijas telpu turpina pārpludināt Krievijas skaidrojumi par Ukrainas valstiskuma absolūto izgāšanos, tāpēc nebija modīgi runāt par pozitīvajiem notikumiem valstī. Tā kā man liekas, ka kopaina tika sagrozīta.

Kādu jūs prognozējat pārejas periodu līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām? Vai Ukrainu gaida politiski vētrains laiks, varbūt kādas provokācijas no Krievijas, vai viss būs ļoti mierīgi un demokrātiski?

Es nedomāju, ka būs ļoti mierīgi. Būs daudz cīņas par varu Ukrainas iekšienē, ieskaitot no spēkiem, kurus atbalsta Krievija, piemēram, bijusī Reģionu partija, kuru tagad sauc par opozīcijas bloku, kuras saikne ar Krieviju ir absolūti tieša un pierādīta. Taču mēs no valdošo spēku puses esam ieinteresēti, lai varas maiņas process notiktu pēc iespējas gludāk. Lai plašie un ambiciozie  reformu plāni, kurus esam uzsākuši un pie kā strādājuši, tiktu turpināti. Esam gatavi strādāt ar jaunā prezidenta administrāciju. Man personīgi eiroatlantiskā integrācija ir sarkanā līnija, kuru nedrīkst pārkāpt neviens politiskais spēks. Ja tas tiks darīts, tad tas var radīt nemierus visas valsts mērogā. Tāpēc man būs ļoti svarīgi saglabāt šo kursu, lai mūs redzētu kā valsti, kura paredzami  un nepārtraukti strādā pie šī mērķa, kas ir Ukrainas tautas sapnis un tagad ir nostiprināts arī Ukrainas konstitūcijā.

Paldies par sarunu!

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti